Valsts kontrole par ielūgumiem uz valsts pasākumiem: Nav skaidrības, kam tad tiek īsti dots

3 komentāri

Valsts kontrole (VK) uzskata, ka sabiedrībai jādara zināmi to cilvēku vārdi, kuri tiek ielūgti uz pasākumiem, kurus rīko par nodokļu maksātāju naudu. Attiecīgu ierosinājumu saņēmis premjers Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr valdība šonedēļ noraidīja šo ierosinājumu.

Tā vietā VK nosūtīta atbildes vēstule, kurā skaidro noraidījuma iemeslus. Starp tiem minēta arī birokrātijas samazināšana.

Latvijā ir desmitiem valsts iestāžu, kas ik pa laikam rīko dažādus pasākumus. Pirmajās rindās allaž sēž politiķi un tā saucamo smalko aprindu ļaudis, nereti radot jautājumus, kāpēc tieši šiem cilvēkiem izdalīti bezmaksas ielūgumi. VK veikusi vairākas revīzijas un nonākusi pie secinājuma, ka šo jomu nepieciešams sakārtot, tāpēc ar vēstuli vērsās pie premjerministra.

“Ļoti bieži redzam, ka publiskās personas, kas tiek finansētas no valsts vai pašvaldību naudas un dāļā dažādus ielūgumus par velti, un nebija īsti caurspīdīguma, ne skaidrības par to, kam tad tiek īsti dots, ne arī kāds šīs līdzekļu apjoms, ko varētu iegūt par pārdotām biļetēm, neienāk attiecīgās iestādes budžetā,” uzskaita Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole arī atgādina par gadījumiem, kad mediji lūdz iestādēm atklāt uz pasākumiem uzaicināto personu saraksts, ko iestādes bieži vien izsniedz negribīgi. “Mūsu aicinājums bija izvērtēt, vai nevarētu šim riņķa dancim beidzot pielikt punktu tādā veidā, ka jau attiecīgās institūcijas tajā mirklī, kad šie ielūdzamo sarakstu tiek sagatavoti, viņus publisko, piemēram, mājaslapā, vienalga kādā šajā formātā. Un tad ir skaidrs sabiedrībai, kāds izlietojums valsts vai pašvaldības naudai ir.”

Ideju par vienotas ielūgumu izsniegšanas kārtības izveidošanu valdība gan noraidīja. VK nosūtīta astoņu lappušu gara atbildes vēstule, ko sadarbībā ar citām ministrijām bija uzdots sagatavot Kultūras ministrijai (KM).

“Pirmais no tiem ir Tieslietu ministrijas norādītā argumentācija, ka – ja mēs vēlamies burtiski publicēt visu personu datus, tad ir risks, ka mēs pārkāpjam Satversmi uz privātās dzīves neaizskaramību un arī personu datu apstrādi,” atbild KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Ministrijā uzsver – tā savā nozarē ir izstrādājusi kārtību, nosakot amatpersonu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt ielūgumus, un šī informācija ir pieejama iedzīvotājiem, tostarp – tā bija pērnā gada Dziesmu un deju svētkos. Uz visā valstī rīkotajiem pasākumiem vienotu kārtību noteikt būtu grūti.

“Ir gan sporta pasākumi, balles vai konferences, pasākumi ir ļoti dažāda formāta, katram pasākumam ir atšķirīga mērķu grupa, un līdz ar to arī šo personu grupas un saraksti ir atšķirīgi,” turpina Vilsone.

KM arī uzsver, ka sistēma, kurā atrunāta ielūgumu izsniegšana, normatīvajos aktos jau atrunāta, tostarp valstij piederošas kultūras iestādes un koncertorganizācijas bez maksas nedrīkst izsniegt vairāk kā 6% biļešu. Vienlaikus ir virkne pasākumu, kuru tāmes apstiprina valdībā, kurās tostarp noteikts, cik lielā apmērā pakalpojumu drīkst sniegt bez maksas.

3 komentāri