Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība

Pievienot komentāru
Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība
VLADISLVS PROŠKINS, F64

Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva “Rail Baltica” dzelzceļa projekta pārvaldība, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Latvija starp Baltijas valstīm izceļas ar to, ka pirmajos piecos projekta īstenošanas gados ir izlietota vien nepilna ceturtā daļa jeb 24% no piecos gados piešķirtā finansējuma un virkne aktivitāšu tiek kavētas no viena līdz pat četriem gadiem. Viskritiskākie novēlojumi Valsts kontroles ieskatā ir Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla, starptautiskās lidostas ”Rīga” stacijas un dzelzceļa līnijas Latvijas centrālās daļas būvniecības termiņu pagarināšana no diviem līdz četriem gadiem tehnisko projektu nesavlaicīgas izstrādes dēļ.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norāda, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis vairāku faktoru dēļ.

Lielākajā daļā “Rail Baltica” projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte “Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1. posms” bija jāpabeidz līdz 2019. gada 31. decembrim. Tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022. gada 31. decembrim, proti, trīs gadus vēlāk.

“Rail Baltica” projekts skars vismaz 1623 īpašumus, tai skaitā 1179 privāto un juridisko personu īpašumus. Īpašumu atsavināšana, piemēram, Latvijas centrālajā daļā, bija jāpabeidz līdz pagājušā gada beigām. Tomēr uz 2019. gada oktobri Latvijā nebija pabeigts neviens nekustamā īpašuma atsavināšanas process un progress sasniedza vien 3% plānotā apjoma.

Nekustamā īpašuma atsavināšanu nelabvēlīgi ietekmēja arī citu aktivitāšu kavēšanās, piemēram, AS ”RB Rail” izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kā arī novēlota precīzas trases novietojuma noteikšana un nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu virzīšana izskatīšanai valdībā. Salīdzinājumam – Igaunijā nekustamā īpašuma atsavināšanas progress 2018. gada beigās sasniedza 36 % no paredzētā apjoma. Risks, ka Latvija nespēs izpildīt projekta līdzfinansētāja Eiropas Komisijas lēmumā noteiktos termiņus, pieaug ar katru dienu. Valsts kontroles ieskatā termiņu kavējumiem nav objektīva attaisnojuma – īpašumu atsavināšanas process nenoliedzami ir sarežģīts, tomēr atsavināšanai nepieciešamo tiesību aktu grozījumu virzība pašā ministrijā ir bijusi nepiedodami lēna.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka līdz šim ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados “Rail Baltica” projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma.

Valsts kontrole norāda, ka par trūkumiem sākotnējā plānošanā attiecībā uz “Rail Baltica” projekta aktivitāšu īstenošanas laika grafiku, apmēru un finansējuma aplēsēm kopumā liecina arī fakts, ka, nespējot ievērot Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (CEF) finansēšanas līgumos sākotnēji noteiktos nosacījumus, tie tiek grozīti atbilstoši faktiskajai situācijai, kā arī “Rail Baltica” projekta Latvijas daļā noslēgtie lielie iepirkumi uzrāda būtisku cenu pieaugumu, taču Satiksmes ministrija atturējusies minēt konkrētus sadārdzinājuma apmērus un informējusi, ka kopējās iespējamās izmaksas tiks precizētas pēc projektēšanas darbu noslēguma 2022.gadā.

Ziņojumā minēts, ka Satiksmes ministrijas īstenotā uzraudzība pār deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva.