Valsts kontrole: Amatpersonu atbildība pilnībā izvērtēta tikai 50% naudas izšķērdēšanas gadījumu

4 komentāri

Valsts kontrole (VK) atkārtoti ceļ trauksmi par trūkumiem, izvērtējot to amatpersonu atbildību, kuru dēļ valstij radīti zaudējumi. Pārkāpumus izdarījušie darbinieki, lielākoties, tiek cauri sveikā ar rājienu vai aizrādījumu, bet zaudējumi tiek piedzīti ārkārtīgi reti.

Valsts kontrole uzskata, ka situāciju par labu vērstu izmaiņas likumā, taču tās jau gadiem iestrēgušas Saeimā.

Temats par amatpersonu atbildības vērtēšanu šonedēļ tika aktualizēts Saeimas Publisko izdevumu komisijā, kuras deputāti uzklausīja Valsts kontroles pārstāvjus. Viņu apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā tikai pusē no atklātajiem valsts naudas vai mantas izšķērdēšanas gadījumiem pilnībā izvērtēta amatpersonu atbildība. Par pārējiem pārkāpumiem atbildība izvērtēta vien daļēji vai vispār nav vērtēta pēc būtības.

Turklāt, pat ja iestādes piekrīt VK atklātajiem pārkāpumiem, kuru dēļ valstij vai pašvaldībai radīti zaudējumi, to piedzīšana parasti nenotiek, saka Valsts kontroles Pārkāpumu izvērtēšanas daļas vadītājs Aivars Ērglis. “Tie ir gadījumi, kad iestādes tiešām atzīst – jā, darbinieks, amatpersona ir pieļāvusi pārkāpumu. Neapstrīd to, ka šī pārkāpuma rezultātā ir nodarīti materiālie zaudējumi. Bet tajā informācijā, kas mums tiek atsūtīta par pārkāpuma izvērtēšanu, nav neviena vārda par to, ka būtu lemts, vai ir piedzenami no vainīgās amatpersonas nodarītie zaudējumi, kāpēc tie netiek piedzīti.”

Saskaņā ar VK datiem, no pērn ierosinātajām desmit disciplinārlietām, viena amatpersona sodīta ar algas samazinājumu par 10% procentiem uz diviem mēnešiem, diviem darbiniekiem izteikts rājiens, bet pārējie tikuši cauri sveikā ar aizrādījumu.

Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas pieredze liecina, ka gadījumi, kad zaudējumi tiešām piedzīti, ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Viņa to skaidro ar iestāžu vadītāju nevēlēšanos vērsties pret padotajiem.

Lai gan Valsts kontrole sagaida arī aktīvāku Valsts kancelejas rīcību, tās vadītājs norāda, ka viņš nevar ietekmēt, kā iestādes soda savus darbiniekus. “Mani vienīgie ietekmēšanas līdzekļi ir tiešām pārliecināšana vai audzinoša rakstura pārrunas,” piebilst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Lai vairotu izredzes, ka valsts tomēr atgūst zaudējumus, Valsts kontrole jau 2015. gadā Saeimā iesniedza likuma labojumus, kas paredz dot tiesības VK pašai piedzīt zaudējumus. Taču deputāti likumprojektu atstājuši bez ievērības.

Publisko izdevumu komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens sola pievērst uzmanību, kāpēc likuma izmaiņu pieņemšana iestrēgusi. Taču nekādi lēmumi pēc Valsts kontroles uzklausīšanas netika pieņemti.

TOP komentāri

  • Uldis Millers
    +5 +5 0

    Uldis Millers

    Viņiem pie pakaļas jūsu likumi jo valdība lielākā daļa nodarbojas ar nelikumīgi ar naudu un sevi jau nesodīs tāpēc ir pret šādu likumu jo var zagt tālāk un nekas nebūs par to
  • Vija Potreki
    +4 +4 0

    Vija Potreki

    ..it kā kaut kas notiek... neviens vēl nav notiesāts. un zog uz velna paraušanu. nevienu nesoda! vārna vārnai acīs jau neknābs! nebaidās, jo zina - neviens nesodīs.
  • Inga Štolcere
    +2 +2 0

    Inga Štolcere

    Nodarītie zaudējumi ir jāatmaksā, un būtu pareizi, ka nekad šādi cilvēki vairs nevarētu strādāt kā ierēdņi vai amatpersonas. Uz diviem mēnešiem samazināt algas, tas vienkārši ir smieklīgi. Arvienvārdsakot, bērnudārza līmenis turpinās..

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl