2 komentāri

Lai ierēdņu valoda kļūtu draudzīgāka iedzīvotājiem, izdotas vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas. Rokasgrāmatas autori ir Valsts kancelejas darbinieki, kuri cer, ka, pateicoties padomiem, tiks uzlabota valsts iestāžu saziņa ar iedzīvotājiem.

Vēstule ir svarīgs saziņas rīks. No rakstītāja izpratnes par labu vēstuli ir atkarīgs saziņas rezultāts, klienta apmierinātība un valsts pārvaldes tēls. Šie vārdi ievada vēstuļu rakstīšanas rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palīdzēt ierēdņiem uzrakstīt ne vien lietišķu, bet arī viegli uztveramu vēstuli.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Par to, ka ierēdņiem šādas vadlīnijas lieti noderētu, savā darbā ir pārliecinājušies Latviešu valodas aģentūras darbinieki.

Dite Liepa
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste

Patiešām ir jāatzīst, ka tās tiek rakstītas sarežģītā, samudžinātā valodā, garos teikumos, kur citāts seko citātam, kur neviens nav pievērsis uzmanību stilam.

Līdz ar to nepieciešamība uzlabot valsts iestāžu saziņu, viņasprāt, ir acīmredzama.

Dite Liepa
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste

Lai nav tā, ka cilvēks saņem vēstuli un nesaprot. It kā jau latviski ir rakstīts, bet rakstīts tik sarežģīti un smagnēji, ka patiešām ir grūti saprast.

Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijās ir izklāstīti mūsdienīgas saziņas principi, lai vēstules būtu ar skaidri formulētu mērķi un adresātam draudzīgā valodā uzrakstītu saturu.

Kā stāsta Valsts kancelejā, tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc vadlīnijas ir izdotas.

Daina Vaivare
Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

Mums nevajadzētu pārcelt to smagnējo juridisko frazeoloģiju vēstulēs. Mums vienkārši vajag atrast šos vienkāršos, dzīvos vārdus, kā pašiem saprast, ko mēs esam uzrakstījuši. Un mēs ceram arī, ka tie cilvēki, kas lasīs, labāk sapratīs vēstuli.

Rokasgrāmata sniedz daudz konkrētu padomu, kuri ir izklāstīti vairāk nekā 20 lappusēs. Vai vadlīnijas tiešām uzlabos valsts iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem, lingviste Dite Liepa saka – tas atkarīgs no katra ierēdņa attieksmes.

Valsts kancelejas darbinieki neplāno kontrolēt, vai valsts iestādes vadlīnijas tiešām izmanto, bet izsaka cerību, ka bez ievērības tās nepaliks.

TOP komentāri

  • Arī ierēdnis
    0 0 0

    Arī ierēdnis

    Atbalstāma iniciatīva, taču piegājiens atkal tipiski birokrātisks - vadlīniju izdošana. Manuprāt, pietiktu ar ierēdņa labo gribu uzrakstīt vēstuli "cilvēku valodā", vienkārši un saprotami, nevis pārrakstot palagu izmēra likumu un noteikumu citātus un nebeidzamas atsauces uz likumu pantiem.
  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Valodas ciņi un čakārņi valsts ierēdņiem ir vajadzīgi, lai iespējamu konfliktu gadījumos varētu patverties uz "interpretācijas dažādību", sak.,nesapratāt, kā vajag.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl