Valsts drošība: Kādus lēmumus Latvija sagaida no NATO samita Varšavā?

0 Komentāru
Valsts drošība: Kādus lēmumus Latvija sagaida no NATO samita Varšavā?
EPA/LETA

Šonedēļ notiekošās militārās mācības Ādažu poligonā ir tikai viens fakts garā ziņu ķēdē par to, kā NATO pavisam nopietni uztver riskus, kas saistīti ar alianses valstu drošību. Pie ziņām par dažādām mācībām, lidmašīnu patrulēšanu un zemajiem lidojumiem, kas vēl pavisam nesen daudzus sabiedēja, mēs esam pieraduši, bet tās visas ir saistītas ar tiem lēmumiem, kurus alianse pieņēma Velsas samitā. Nākamais NATO samits notiks jūlijā Varšavā, tāpēc LNT Ziņu Top 10 šonedēļ pētīja, kādus lēmumus no tā mēs sagaidām.

NATO reakcija Krievijas darbībām Ukrainā sāka attīstīties jau pirms diviem gadiem. Runa bija tieši par militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā. Konceptuāls lēmums par to, ka jāstiprina drošības izjūtu alianses austrumos, tika pieņemts 2014. gadā NATO samitā Velsā.

No Amerikas Savienoto Valstu puses runa bija par aptuveni 600 karavīru izvietošanu Polijā un Baltijā. Sākotnēji bija plānots, ka karavīru klātbūtne būs tikai uz laiku, taču vēlāk, ka pastāvīga. Latvijā pēc rotācijas principa ikdienā uzturas ap 170 ASV karavīru.

Uz visu minēto teritoriju, tas nav daudz. Taču tik un tā paziņojumi tika pasniegti piesardzīgi. Galvenokārt, Krievijas dēļ, kas vienmēr iebildusi pret jebkādu pieaugumu tās tuvumā.

ASV Armijas Eiropā komandieris Bens Hodžs norāda: “ASV Armijas spēki paliks šeit Lietuvā, tāpat kā Igaunijā Latvijā un Polijā cik vien ilgi būs nepieciešams lai atvairītu Krievijas agresiju un sniegtu drošību mūsu sabiedrotajiem”.

Taču, lai arī varētu šķist, ka šobrīd spriedze pēc notikumiem Ukrainā mazinās, NATO uzskatāmi turpina tā saukto atturēšanas politiku. Klātbūtnes palielināšana ir tās sastāvdaļa.

“Latvija NATO ir 12 gadus, taču tikai tagad mēs kļūstam par dalībvalsti. Līdz Ukrainas konfliktam nebija nekādu diskusiju par Baltijas aizstāvību, jo tika pieņemts, ka draudu nav. Tagad par lielākie skeptiķi atzīst, ka tūlītēju draudu nav, taču tāda iespēja nevar tikt izslēgta,” saka Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.

Šā gada martā ASV komandcentrs paziņoja, ka trīs Baltijas valstīs nākamā gada laikā plāno nogādāt bruņotu brigādi. Tās rīcībā būšot pati modernākā tehnika, un speciāli apmācītiem karavīriem, kas ir gatavi iesaistīties cīņās.

Kad šo ziņu martā uzturoties Rīgā apstiprināja NATO spēku komandieris Eiropā, skaitļus viņš neminēja. Taču bruņota brigāde ir ap četriem tūkstošiem karavīru. Cik no tiem nonāks Latvijā, pagaidām nav zināms.

“Tas tiek darīts, lai apliecinātu – mūsu sabiedrotos un partnerus – ja nepieciešams, būsim gatavi cīnīties un uzvarēt,” saka NATO bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs.

Korekcijas un precizējumus ieviesīs drīzumā gaidāmais NATO samits Varšavā. Tikmēr vēl šonedēļ alianses aizsardzības ministru tikšanās laikā panākta vienošanās par četru bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijā. Tos veidos ASV, Vācija, Lielbritānija un, visticamāk, Kanāda.

Taču tiek paredzēts, ka skaitliski lielāko ieguldījumu, balstoties uz iepriekšējiem paziņojumiem, iznesīs ASV.

“Šis darbs sāksies pēc Varšavas samita, tikai tad būs zināms, kādi spēki būs katrā no Baltijas valstīm un Polijā, kas tie būs par spēkiem, no kurienes tie nāks,” atklāj Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Gaidāmais NATO samits notiks Polijā. Valsts, kurā mīt teju 40 miljoni iedzīvotāju, tieši tāpat kā Baltija, ir to valstu skaitā, kas var rēķināties ar pastiprinājumu no partneriem.

Sarunā ar LNT Polijas vēstniece Latvijā sacīja, ka norises vietai pašai par sevi būtiskas ietekmes uz gaidāmajiem rezultātiem nebūs. Tas drīzāk ir simboliski.

“Laikam nebūtu pareizi runāt par to, ka mums būtu kādas specifiskas vēlmes šī samita sakarā. Baltijas valstīm, Polijai – mūsu intereses ir kopīgas. Esam vienā laivā, ja tā var teikt. Mums jāstiprina drošības izjūta reģionā. Tas izdarāms, palielinot militāro klātbūtni, karavīru skaitu. Lai cilvēki tiešām justos drošāki un pasargātāki,” norāda Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Debska.

Atsevišķi pētnieki gan norāda uz paradoksu – Latvijā, kuras vēsture 20. gadsimtā izvērtās traģiskāk nekā Polijā, kura ar marionešu valdību, tomēr turpināja pastāvēt kā valsts, drošības jautājumus šobrīd izjūt nopietnāk.

“Mēs redzam Dragoon ride II braucienu. Bēdīgi. Daži interesenti ir, nāk apskatās. Vecāka gadagājuma cilvēki, jaunāki cilvēki, bet nevar salīdzināt ar Vāciju, Poliju, kur nāk sveikt ar karogiem cilvēki. Pirms diviem gadiem bija milzīga apdraudējuma sajūta, tagad tā ir pazudusi. Jācer, ka šī sajūta nepazudīs, ka mums jau to vajag, nevis ASV karavīriem to vajag,” teic Andžāns.

Ziemeļatlantijas Līguma organizācija tika dibināta 1949. gadā. To veidoja ASV, Kanāda un 10 Eiropas valstis. Tā ir nepārtrauktā kustībā, periodiski uzņemot jaunas valstis. Latvija organizācijai pievienojās pirms 12 gadiem.

NATO nozīmība galvenokārt saistās ar alianses līguma piekto paragrāfu. Tas paredz, ka uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visam blokam. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, tas bija izšķiroši Latvijai. Bet, piesaucot piekto punktu, ar laiku tika piemirsts par pārējiem.

Piemēram, ka ikdienā katra valsts atbild par pašaizsardzības spēju uzturēšanu, tam veltot 2% no iekšzemes kopprodukta. Pēc Ukrainas krīzes un partneru radītā spiediena Latvija to apņēmusies paveikt turpmāko gadu laikā, mēģinot panākt iekavēto.

“Tas ir viens no jebkuras valsts, uzņēmējvalsts uzdevumiem rūpēties par infrastruktūru. Mūsu budžetā šajā un nākamajā gadā ir paredzēts novirzīt naudu infrastruktūras nodrošināšanai. Gan mūsu pašu karavīru mācību nodrošināšanā, gan arī starptautisko karavīru nodrošināšanā. Tas ir viens no budžeta lietošanas veidiem,” saka NBS komandieris Raimonds Graube.

Infrastruktūras aspekts būtisks ir jau šobrīd. Piemēram, militāro mācību laikā uzņemot lielu skaitu tehnikas. Savukārt, nākotnē nozīmība tikai palielināsies, jo kāpinot militāro klātbūtni Latvijā, būs nepieciešamība pēc jauniem objektiem. Tās ir kazarmas, ceļi, ostas un dzelzceļa posmi, pa kuriem militāro tehniku piegādāt.

Mūsu šābrīža priekšrocība ir Ādažu poligons, ik gadu ļauj izvērst vērienīgas mācības. Tas ir plašs, vienlaikus, vietām morāli novecojis, jo daļa infrastruktūras ir vēl no PSRS laikiem.

Šomēnes jau sesto gadu poligonā notiek vienas no vērienīgākajiem taktiskajiem vingrinājumiem ”Saber strike”, īpašu uzmanību veltot, triecieniem un aizsardzībai no gaisa.

Notikumi Ukrainā, un, neprognozējamība attiecībā pret Krieviju pašām dalībvalstīm kritiski likusi pārskatīt savas aizsardzības spējas. Pēc PSRS sabrukšanas daudzas valstis būtiski samazināja gan ieguldījumus, gan skaitlisko sastāvu. Vairāku analītiķu ziņojumos tas atklājis potenciālos vājos punktus.

NATO pastāvēšanas vēsturē alianses vienotību neviens nav uzdrošinājies pārbaudīt. Taču ģeopolitisku izaicinājumu laikā arvien vairāk pati alianse sev uzdot jautājumus, cik labi un ātri tā spēj strādāt kā viens vesels.

“Iespējams, pati svarīgākā lieta, ko mēs šeit attīstām ir uzticība. Ja kaujas arī reālos kaujas uzdevumos, mēs varam paļauties viens uz otru. Ka spēsim ātri mobilizēties, ja būs ekstremāla situācija,” norāda ASV brigādes ģenerālis Bleiks Ortners.

Pēdējā laika notikumi, un, paziņojumi, kas ļauj prognozēt NATO samita rezultātus, tradicionāli tiek pavadīti ar komentāriem no Krievijas. Ka to uztrauc gan militārās mācības, gan iespējamā spēku koncentrācija Baltijā.
NATO amatpersonas uz to atbild, ka šī esot aizsardzības, nevis uzbrukuma alianse.

“Mēs redzam cik ļoti pieaudzis Krievijas federācijas militārijasi budžets, gan viņu rīcība ar lidmašīnām pie mūsu robežām, un rīkojot mācības pie mūsu robežām. Tad jau varam jautāt tādu pašu pretjautājumu arī viņiem,” norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Kā norāda Andžāns, “visas lietas, kas tiek darītas ir atbilde uz Krievijas pašas rīcību. Nebūtu bijis Ukrainas, nebūtu nekādu spēku Baltijas valstīs un diskusiju par to”.

“Mēs sūtam nepārprotamu vēstījumu, ka nemeklējam konfrontāciju ar Krieviju. Mums nav vajadzīgs jauns aukstais karš un mēs joprojām paturam iespēju politiskam dialogam,” saka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Vienlaikus, iespējamība, ka Krievija šim dialogam būs gatava jau tuvākajā laikā, neoficiāli tiek vērtēta kā visai zema. Jo gaidāmā NATO samita rezultātus var izmantot iekšpolitikā, būvējot ārējā ienaidnieka tēlu.

Video

0 Komentāru