Izglītības reforma: jauno saturu sāks ieviest 2020. gadā

Pievienot komentāru

Jaunajā mācību saturā, kuru pakāpeniski sāks ieviest no 2020. gada, apdraudēta padziļināta svešvalodu apguve. Trauksmi par to ceļ tā dēvētās “valodu skolas”. Valsts šīm izglītības iestādēm, starp kurām daudzas ir vecāku pieprasītas, strādāt kā līdz šim ļaus vēl tikai vienu gadu.

Vēlāk tām atvēlētais finansējums varētu sarukt.

Šobrīd Latvijā ir 16 “valodu skolas”, kurās jau pirmklasnieki var veltīt vairāk laika, lai mācītos, piemēram, angļu, franču vai vācu valodas. Starp tām, piemēram, Rīgas Centra humanitārā skola, Rīgas Franču licejs un Ziemeļvalstu ģimnāzija. Līdz šim šīs skolas saņēma nedaudz lielāku finansējumu, nekā pārējās. Taču no 2020. gada, kad pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu, tādā iespēja vairs netiek paredzēta.

Visām “valodu skolām” aizvadītajā gadā valsts atvēlēja papildu 1,6 miljonus eiro. Tas ļāva lielās klases dalīt mazākās grupās, kurās svešvalodu apgūt ir vieglāk. Tomēr tam līdz galam nepiekrīt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. “Ir arī metodes, kā arī valodas var ļoti efektīvi mācīt, ja tā grupa ir lielāka, organizējot darbu, veicot individuālus uzdevums vairāk.”

Viņš uzsver, ka skolas var izstrādāt arī savas specializētas programmas, kā arī jaunais mācību saturs ļaus variēt ar stundu skaitu priekšmetos. Šādas iespējas gan neredz Rīgas Angļu ģimnāzijā, kas ceļ trauksmi par svešvalodu apguves kvalitāti jaunajā saturā.

Maija Kokare
Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore

Iespēja variēt stundu skaitu ir 10% vienā jomā trijos gados, kas ir faktiski 0,6 stundas nedēļā. Tas ir neprāts, domāt, ka tas varētu veidot padziļinājumu kādā priekšmetā.

Lai arī skola meklē jaunus veidus, kā nodrošināt padziļinātu valodas apguvi jaunajā saturā, arī tas prasa papildu izdevumus. “Mums ir jāapzinās, ja mūsu skolā 30% apmērā samazinās īpatsvars angļu valodas apguvei pamatizglītības posmā, tas vienkārši ar centīgu darbu, visticamāk, nevar tikt kompensēts. Turklāt, saprotot, ka visas šīs jaunās pieejamas mācību satura un valodas integrēta apguve prasa papildu finansējumu,” turpina skolas direktore.

Kokare arī norāda – jaunais mācību saturs specializēties kādā konkrētā priekšmetā ļauj tikai vidusskolā, kad, pēc skolotājas domām, esot par vēlu.

Šobrīd skolām, kas nodrošina padziļinātu valodas apguvi, pedagogu mērķdotācijām piemēro koeficientu 1,2. Plāns to atcelt Izglītības un zinātnes ministrijā virmo jau vairākus gadus. Šobrīd valdības noteikumi paredz koeficientu atcelt jau no šā gada 1. septembra, taču ministrija sola noteikumos veikt grozījumus un dot skolām vēl vienu gadu laika sagatavoties – līdz 2020. gada 1. septembrim.

Lasi vēl