Valdības pilnvaras: Valsts prezidents aicina Saeimu labot Satversmi

39 komentāri

Vīrusa radītā krīze apliecinājusi, ka šādās ārkārtas situācijās valdībai jābūt lielākām pilnvarām. Tā uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Viņš mudina Saeimu mainīt Satversmi, lai atjaunotu valdības tiesības izņēmuma gadījumos izdot noteikumus ar likuma spēku.

Līdz 2007. gadam spēkā bija norma, kas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikā, kad parlamenta sēdes nenotiek, neatliekamos gadījumos pieņemt noteikumus ar likuma spēku. To paredzēja Satversmes 81. pants. Taču normu atcēla, jo Aigara Kalvīša vadītā valdība šādu iespēju sāka izmantot pārāk bieži – arī tad, kad neatliekamas vajadzības nebija.

Tiesa gan, jau tolaik juristi pauda šaubas, vai pants tiešām svītrojams. Valsts prezidents Egils Levits Saeimu tagad mudina šo normu atjaunot: “Ārkārtas situācijā Ministru kabinets var pieņemt noteikumus, kas darbotos tikai zināmu laiku, kuriem būtu likuma spēks. Man jāsaka, ka liela daļa pasaules konstitūciju paredz šāda veida noteikumu izdošanu, jo tas, protams, padara valdības darbu, teiksim tā, ārkārtas situācijā operatīvāku.”

Saeimā pret ieceri ir vienīgi partija “KPV LV”, kas saskata riskus, ja valdībai atjauno tiesības izdot noteikumus ar likumu spēku.

“Mēs esam, visdrīzāk, pret 81. pantu. Ja Saeima nesanāk, tad tie valdības lēmumi jau netiek kontrolēti,” pauž “KPV LV” vadītājs Atis Zakatistovs.

Prezidenta ierosinājumu savukārt viennozīmīgi atbalsta “Jaunā Vienotība”. Premjera partija sola, ka jau pirmdien koalīcijas partnerus rosinās neatliekami mainīt Satversmi.

“Situācija kaut vai ar vienu saslimušo deputātu un pēc tam pašizolētiem gan valdības locekļiem, gan arī Saeimu parāda, ka situācija var pēkšņi kļūt ļoti sarežģīta īsā brīdī. Tādēļ mēs atbalstām, ka šis Satversmes pants tiek atjaunots un efektīvi izmantots nepieciešamības gadījumā,” teic Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Normas atjaunošanu sliecas atbalstīt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Nacionālā apvienība (NA). “Man ir sajūta, ka mūsu frakcijas politiķi, arī es tai skaitā, sliecamies atbalstīt,” norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). “Mūsu komanda ir gatava atbalstīt 81. panta atgriešanu Satversmē, bet modernākā versijā,” saka JKP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Noraidoša attieksme nav arī apvienības “Attīstībai/Par!” deputātiem. “Mēs kopumā esam gatavi par to diskutēt. Mums ļoti svarīgi liekas izrunāt konkrēto redakciju, konkrēto priekšlikumu. Jo šādu lēmumu vajadzētu pieņemt ar zināmiem ierobežojumiem un stingriem nosacījumiem,” uzskata “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Līdzīgi ir arī opozīcijas lielākās partijas apsvērumi. “Saskaņa” ir gatava balsot par 81. panta atjaunošanu, bet ar būtisku atrunu. “Ja valdība pieļauj rīcību, kuru parlaments noraida pēc kāda perioda, tad tādai valdībai ir jākrīt. Ja viņi ir izdarījuši kaut ko ļoti nesmuku, tad viņiem skalps nost,” teic “Saskaņu” pārstāvošais Jānis Urbanovičs.

Tāpat opozicionāri no Zaļo un zemnieku savienības pauž konceptuālu atbalstu. “Tas ir vienkārši jādara. Protams, atrunājot, kad un kā šis 81. pants “ieslēdzas”. Visiem tāpat vēl atmiņā ir, ka bieži vien viena otra valdība vai koalīcija to izmantoja ne pēc tiem labākajiem principiem. Bet krīze 100% parāda, ka tas ir vajadzīgs,” teic deputāts Māris Kučinskis (ZZS).

Līdz ar to, ja vien politiķi spēs vienoties, kādā versijā atjaunojams Satversmes 81. pants, Saeimā būtu divu trešdaļu deputātu atbalsts, kas vajadzīgs, lai pamatlikumu mainītu.