Valdība lems, vai septembrī Latvijas skolās ienāks 100 jauni skolotāji

1 komentārs
Valdība lems, vai septembrī Latvijas skolās ienāks 100 jauni skolotāji
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Otrdien, 21. janvārī, Ministru kabinets izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par viengadīgās studiju programmas skolotāju sagatavošanai un lems, vai septembrī Latvijas skolās ienāks 100 programmas beidzēji, pavēstīja nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule.

Viņa norādīja, ka otrdien valdība izskatīs IZM informatīvo ziņojumu “Par darba vidē balstītas studiju programmas skolotāju sagatavošanai īstenošanu un attīstību” un lems par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.

Birzule atzīmēja, ka, lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās un risinātu skolotāju trūkuma jautājumu, IZM sadarbībā ar augstskolām un citiem partneriem jau gadu gatavo pedagogu izglītības reformu, veidojot jaunu, praksē balstītu un Latvijā iepriekš nebijušu skolotāju izglītības programmu nepieciešamo zināšanu, prasmju un to apliecinošas kvalifikācijas iegūšanai.

Programmas īstenošanai ir nepieciešams valdības lēmums, lai jau šī gada 1.septembrī skolās varētu sākt strādāt vismaz 100 jauno skolotāju, kuri vasarā būs apguvuši intensīvu pedagoģijas pamata zināšanu kopumu un paralēli darbam skolās studiju programmā apgūs skolotāja kvalifikācijas nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Pēc Birzules paustā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šai sakarā uzsvēra, ka “nozīmīgiem soļiem” uz priekšu virzās kompetenču pieejas izglītībā ieviešana Latvijā, kurā ļoti svarīgs ir skolotājs – tā pieejamība, kompetence, mērķtiecība, bērna centrēta attieksme un citas kvalitatīvai izglītībai svarīgas komponentes.

Tāpēc ministres prāt, jaunās skolotāju izglītības programmas īstenošana ir svarīga kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanā Latvijā.

Jauno skolotāju izglītības studiju programmu izstrādājusi Latvijas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un nodibinājumu “Iespējamā misija”. Studiju programmas īstenošanu paredzēts sākt jau šajā vasarā.

Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis norādījis, ka programmas realizēšanā augstskolas dalās pieredzē un zināšanās skolotāju apmācībā, savukārt “Iespējamā misija” dalās pieredzē, kā piesaistīt jomu profesionāļus skolotāju darbam un kā īstenot praksē balstītas studijas, kad cilvēks ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību strādā skolā un mācās būt par skolotāju.

Šādu skolotāju apmācības modeli Latvijā piedāvā “Iespējamā misija”, kuras dati parādot, ka veicot atlasi un sniedzot profesionālu atbalstu jaunajiem skolotājiem, tie izglītības sistēmā turpina darbu arī pēc pieciem un desmit gadiem, uzsvēra Kravis.

Jaunā pieeja skolotāju sagatavošanai balstīsies uz vienotu komunikāciju kandidātu piesaistē, pretendentu rūpīgu atlasi, kā arī mācīšanos, strādājot skolā un vienlaikus saņemot mentora un prakses vadītāja atbalstu.

Birzule pavēstīja, ka īpaši tiks uzrunāti to jomu speciālisti, kuru skolās trūkst visvairāk, kā arī tiks nodrošināts papildu atbalsts šīs studiju programmas absolventiem, sākot patstāvīgu darbu skolā.

Kā ziņots, IZM plāno īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām. Tā paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā – četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana, iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu. To turpinātu īstenot Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma visās iestādēs būtu viena.

Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.