Valdība atbalsta divu pakalpojumu grozu sistēmas neieviešanu

2 komentāri

Valdība otrdien nolēma līdz 2021. gadam atlikt tā saukto divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada.

Saeima gada sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji.

Vienlaikus līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās arī viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) neatbalsta divu grozi sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja ministre, viņa mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties ātrāk, tomēr respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos. Viņķele cer, ka likums tiks atvērts tikai šī datuma pagarināšanai.

Viņķele gan sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot “no sliktākajiem risinājumiem labākais”.

Grozījumi Veselības finansēšanas likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Jau ziņots, ka veselības ministre jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau gatavs. Pēc Viņķeles paustā, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Tikmēr personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā, skaidroja ministre. Viņi līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa, tomēr arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban piedāvājums paredz – ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.

Viņķeles piedāvājums paredz, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.