Vakcinācijas pret Covid-19 temps arī otrdien bijis nemainīgi zems

3 komentāri
Vakcinācijas pret Covid-19 temps arī otrdien bijis nemainīgi zems
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Arī otrdien Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 temps saglabājies nemainīgi zems, līdz ar to šīs nedēļas vidējais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits patlaban ir 4357 jeb par 736 mazāk nekā pagājušajā nedēļā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem.

Otrdien pret Covid-19 kopumā savakcinēti 4573 cilvēki, no tiem 1956 tikuši pie vakcīnas pirmās devas, 1879 – pie otrās, bet 738 sapotēti ar “Johnson & Johnson” (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Lasi vēl – Aptauja: nevakcinētie amerikāņi par Covid-19 uzliesmojumu vaino ceļotājus, medijus un Baidenu

NVD statistika par pēdējām dienām vēl varētu mainīties, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts – bieži tas tiek darīts pat ar vairāku dienu nobīdi. Piemēram, otrdienas rītā NVD rīcībā bija dati par 3701 pirmdien vakcinētu cilvēku, bet trešdienas rītā, datus aktualizējot, šis skaitlis ir palielinājies par 439 jeb līdz 4140.

Kopumā gan redzams, ka vakcinācijas pret Covid-19 temps joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.

Otrdien Latvijā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījušās 154 ārstniecības iestādes. Visaktīvākie potētāji bijuši “Veselības centru apvienības”, “Veselības centra 4” un Rēzeknes slimnīcas mediķi, kuri savakcinējuši attiecīgi 792, 618 un 288 cilvēkus.

No visiem otrdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem lielākā daļa bijuši cilvēki, kuri neietilpst nevienā prioritāri vakcinējamajā grupā. Sapotēti arī 589 seniori vecumā virs 60 gadiem, 247 personas ar hroniskām slimībām, 154 ārstniecības personas, 71 izglītības iestāžu darbinieks, 20 sociālās aprūpes centru klienti, un 13 sociālās aprūpes iestāžu darbinieki, bet pārējo sabiedrības grupu pārstāvji vakcinēti mazāk.

3.augstā Latvijā izpotētas 1792 “Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas pirmās devas un 1754 šīs vakcīnas otrās devas, 164 “Moderna” vakcīnas pirmās devas un 123 šīs vakcīnas otrās devas, divas “AstraZeneca” vakcīnas otrās devas, kā arī 738 J&J vakcīnas devas, liecina NVD dati.

Līdz otrdienai ieskaitot Latvijā kopumā izpotētas 747 169 “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas devas, 295 066 “AstraZeneca” vakcīnas devas, 222 108 “Moderna” vakcīnas devas un 101 786 J&J vakcīnas devas.

Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 366 129 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 675 383 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 690 746 cilvēki. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši “AstraZeneca”, “Pfizer”/”BioNTech” vai “Moderna” ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 35,78% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 36,59% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.

Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un J&J jeb “Janssen”.

Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

3 komentāri