Vairākos Latvijas mežos savairojušies mizgrauži; tie nopietni var apdraudēt egļu audzes

0 Komentāru
Vairākos Latvijas mežos savairojušies mizgrauži; tie nopietni var apdraudēt egļu audzes
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Šā gada siltā un maigā ziema var palīdzēt izplatīties vienam no nopietnākajiem un agresīvākajiem Latvijas kaitēkļiem – mizgrauzim, kas apdraud egļu audzes. Iepriekšējos divus gados vairākās vietās, īpaši Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā, konstatēta mizgrauža pastiprināta savairošanās. Pieaugot šiem riskiem, tuvākajā laikā izstrādās rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai.

Esam kādā Pierīgas mežā netālu no Ropažiem, kur Valsts meža dienesta (VMD) speciālists Oskars Zaļkalns rāda vairākus kokus, kuri pērn gājuši bojā tieši šā kaitēkļa dēļ. Ja mizgrauzis kādai eglei ir pieķēries, izredžu izdzīvot tai nebūs.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir nepilnu centimetru gara mazā vabole, kas barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs.

Meža speciālisti pēc šiem rakstiem daudz ko var pateikt: gan precīzi noteikt mizgrauža sugu, gan to, kādu kaitējumu šis kukainis konkrētai eglei ir nodarījis.

“Šī pretējā egle ir cietusi no mizgrauža otrās paaudzes, jo lielākie bojājumi ir stumbra vidus daļā, tātad vasaras otrā pusē mizgrauži tur ir paviesojušies,” stāsta VMD pārstāvis.

Kaitēkļa izplatība Latvijā palielinājusies tieši pēdējos gados. Mizgrauži pamatā savairojas novājinātās egļu audzēs, visvairāk šobrīd tie ir skāruši Vidzemi: Lubānas apkaimi, kā arī Gaujas Nacionālo parku.

“Viņš Latvijas dabā vienmēr ir bijis, mizgrauzim ir cikliska savairošanās. Agrāk pīķa fāzes bija seši septiņi gadi. Tagad klusuma brīdis bija ilgāk, bet tagad atsevišķās teritorijās viņš sāk atkal,” norāda VMD pārstāvis.

Kaitēklis būtiskus draudus Latvijas mežsaimniecībai pagaidām nerada. Tomēr situācija var mainīties, pastāvot vabolēm labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Un šī maigā ziema varēja tādus apstākļus radīt. Tas nozīmē, ka šopavasar mizgrauzis var izlidot pat ātrāk nekā parasti. Tāpēc vairākas valsts un nevalstiskās institūcijas šobrīd izstrādā rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai pret kaitēkli.

“Viņš izlidos ātrāk, un tad jāprot pateikt, kur viņš ir iekšā un ko darīt un īpaši nedarīt? Jo tajās cirsmās, kur var nocirst egles, tūlīt jāizliek šie feromonu slazdi un speciālistiem jau jābūt gataviem ar apliecībām kabatās, kas var šo darbu darīt,” teic Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta.

Rīcības plāns, kā aizsargāt egļu audzes, būs gatavs pavasara sākumā, jo, ja tam laikus nesagatavoties, desmitiem un tūkstošiem hektāru koku var zaudēt neatgriezeniski. Pašlaik pēc nodarītā kaitējuma apjomiem, mizgrauzis būtiski ir izplatījies Eiropā, īpaši Vācijas ziemeļos. Būtiski postījumi konstatēti arī Čehijā, Slovākijā, Polijā un citās valstīs.

0 Komentāru