Vairāki deputāti lūgs pārskatīt turpmāku e-veselības finansēšanu un mudinās valdību izvērtēt sistēmas efektivitāti

Pievienot komentāru
Vairāki deputāti lūgs pārskatīt turpmāku e-veselības finansēšanu un mudinās valdību izvērtēt sistēmas efektivitāti
ZANE BITERE, LETA

Vairāki Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti plāno rakstīt vēstuli Ministru kabinetam ar mudinājumu pārskatīt pašreizējo e-veselības funkcionēšanu un izvērtēt papildu finansējuma lietderību.

Sēdē šādu nostāju pauda Kaspars Ģirģens (KPV LV), Andrejs Klementjevs (S), Krišjānis Feldmans (JKP) un Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK).

Savukārt Ļubova Švecova (S) bija viena no komisijas deputātiem, kura sēdes laikā pauda savu pozīciju un nostājās Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvju pusē, argumentējot, ka IT sistēmu izveide ir sarežģīts un dārgs process.

Atspēkojot minēto deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām pozīcijām.

Tikmēr diskusijas izvērtās arī par gaidāmo aktīvās vielas kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību. Deputāti un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide apšaubīja Labsvīra teikto saistībā ar aktīvās vielas izrakstīšanu no 1.aprīļa. Viņuprāt šis process aizņems pārāk lielu laiku un nebūs parocīgs. Tomēr Labsvīrs un NVD pārstāve Līga Voitkeviča apliecināja, ka sistēma ir gatava turpmākajām izmaiņām.

Visasāk e-veselību kritizēja Krišjānis Feldmans (JKP), kurš nosauca sistēmu par “pusmironi”, kas jau gadiem tiek “vilkts”. Viņš mudināja veidot jaunu sistēmu, apgalvojot, ka sistēma ir cietusi “sakāvi”. Izskanēja arī mudinājums iesaldēt pašreizējo projektu un iegādāties jau gatavu sistēmu no ārvalstīm.

Tomēr Labsvīrs kā pretargumentu minēja, ka e-veselība nav “produkts”, ko var nopirkt un ka nav alternatīvu risinājumu sistēmas ieviešanai. Šis ir skaidrojams ar faktu, ka jebkādai platformai, kas pildītu e-veselības funkciju, būtu jābūt pielāgotai Zāļu valsts aģentūras medikamentu klasifikatoram, Latvijas aptieku sistēmai un latviešu valodai, skaidroja NVD direktors.

Labsvīrs Saeimas deputātus informēja, ka jautājumā par e-veselības tālāku funkcionēšanu uzsvars likts uz datu apmaiņu un savienojamību. Viņš stāstīja, ka NVD primāri trūkst IT speciālistu, jo dienestā ir iesākti e-veselības infrastruktūras uzlabošanas darbi, kuru rezultātā paredzēts izveidot efektīvāku datu apmaiņas un glabāšanas sistēmu.

Taču uzlabošanas darbu rezultātā arī izdevies uzlabot vēža skrīningu nosūtījumu sistēmu. Voitkeviča piebilda, ka ir novērstas situācijas, kad pacientiem ar konstatētu diagnozi tiek izsūtīti skrīninga nosūtījumi. Viņa skaidroja, ka nosūtījumu uz valsts organizētā vēža skrīninga izmeklējumu izsūtīšanu līdz šim kavēja Onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartes ievades tehniskās problēmas.

Jau ziņots, ka tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro, iepriekš intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja NVD direktors Edgars Labsvīrs.

Tostarp arī paredzēts ieguldīt 5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā, par ko iepirkum plānots izsludināt februāri.