Vairāk datorikas, mazāk literatūras – to paredz jaunais pamatizglītības standarts

0 Komentāru
Vairāk datorikas, mazāk literatūras – to paredz jaunais pamatizglītības standarts
KESTUTIS VANAGAS, F64

Izglītības ministrija viesusi lielāku skaidrību par izmaiņām skolu izglītības saturā, kas stāsies spēkā no aiznākamā mācību gada. Šīs reformas jau raisa diskusijas, ņemot vērā, ka vecākiem, skolēniem un pedagogiem mēdz būt atšķirīgi priekšstati, ko skolā vairāk vajadzētu mācīt. Saskaņā ar Izglītības ministrijas ieceri būs gan jauni mācību priekšmeti, gan tiks pārveidoti esošie.

Tiks mainīts arī dažādiem mācību priekšmetiem atvēlētais stundu skaits. Kopumā daudz lielāks akcents būs uz tehnoloģijām un datorzinībām. Savukārt pedagogiem būs lielākas iespējas mācību procesu piemērot tieši savu skolēnu vajadzībām.

Saskaņā ar ministrijas plānu jauno izglītības saturu visās Latvijas pamatskolās sāks izmantot no 2020. gada septembra. Vecāki un skolēni vispirms pamanīs izmaiņas stundu sarakstā, kurā parādīsies jauni obligāti priekšmeti kā datorika, inženierzinātne un drāma.

“Otro svešvalodu sāksim no 4. klases mācīties, pašlaik no sestās. Jau no 3. klases būs priekšmets – sociālās zinības un vēsture, mēs pašlaik vēsturi sākam mācīties kā atsevišķu priekšmetu no 6. klases. Turpmāk 7.-9. klasēs mēs Latvijas un pasaules vēsturi mācīsimies kopā kā vienu priekšmetu. Mums būs jauns priekšmets drāma, kas stundu sarakstā parādīsies no 4. klases. Mājturības un tehnoloģiju vietā būs dizains un tehnoloģijas, mums būs datorika kā atsevišķs priekšmets no 4. klases. Pašlaik tas dažās skolās ir 5., citās -7., vēl citās – 10. klasē, tagad būs visās,” stāsta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Tieši datorikai jaunajā saturā pievērsta īpaša uzmanība, paredzot, ka ar modernajām tehnoloģijām tiks strādāts daudz vairāk nekā līdz šim.

“Saprotams, ka programmēšanas pamatprasmes ir gandrīz vēl viena valoda. Būtībā bez tās mēs vairs nevaram iztikt.”

“Algoritmiska, strukturēta domāšana ir absolūti nepieciešama visās dzīves jomās. Manuprāt, neviens priekšmets to labāk nespēj kā datorika, jo, ja tu iemācīsies sarunāties ar mašīnu, tad tu iemācīsies to darīt precīzi.”

Paralēli datorikai jau 7. klasē paredz sākt apgūt arī inženierzinātnes. Savukārt, lai no mācīšanās būtu iespēja atslēgties, līdz trim stundām nedēļā palielinās sporta nodarbību skaitu, kurās lielāka vērība tiks pievērsta arī veselības jautājumiem. Taču daudz svarīgākas par pārmaiņām stundu sarakstā būs saturā, kas mainīs akcentu no vielas iekalšanas uz atbilžu meklēšanu.

“Citējot Albertu Einšteinu, ja mēs nonāksim līdz tam, ka izglītība ir viss tas, kas cilvēkam ir palicis pēc tam, kad skolā iegūtās zināšanas ir aizmirstas, tad šis būtu tas mērķis.”

Jāpiebilst, ka jaunais saturs nenozīmē garāku laiku, ko skolēni spiesti pavadīt mācību iestādē. Līdz ar to, ieviešot reformu, samazināsies tādu priekšmetu apguve kā literatūra un valodas. Problēmas gan tas neradīšot, jo starp priekšmetiem būs lielāk integrācija, turklāt skolas varēs daudz brīvāk priekšmetus mainīt atkarībā no skolēnu vajadzībām. Jāpiebilst, ka jaunais saturs stāsies spēkā tikai tad, ja to apstiprinās jaunā Saeima un valdība.

0 Komentāru