Vai vērienīgajam dzelzceļa projektam “Rail Baltica” var tikt apturēts finansējums?

6 komentāri
Vai vērienīgajam dzelzceļa projektam “Rail Baltica” var tikt apturēts finansējums?
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Gadsimta dzelzceļa projektā “Rail Baltica” pirmo sāks būvēt posmu no Kauņas līdz Latvijas robežai. Plānots, ka darbu sāks pēc diviem gadiem. Pagājušajā nedēļā beidzot parakstīts pirmais līgums par šī posma projektēšanu. Joprojām gan nav absolūti dzelžainas pārliecības, vai projekts saņems visu solīto līdzfinansējuma naudu no Eiropas fondiem. Par to Baltijas valstīm vēl var nākties pacīnīties.

“Rail Baltica” projekta uzsākšanai piešķirti 800 miljoni eiro, kas tiek tērēti izpētei un organizēšanai. Savukārt, būvniecības izmaksas tiek lēstas četru miljardu eiro apmērā. 85% no šīs summas apsolījusi Eiropas Savienība.

Lasi vēl: Ātrvilcieni reizi divās stundās – publiskots ”Rail Baltica” vilcienu kustības grafiks

Šonedēļ Strasbūrā norisinājās tā sauktā “Rail Baltica” draugu grupas sanāksme, kas aptuveni reizi trijos mēnešos pulcē visu iesaistīto valstu pārstāvjus, lai spriestu par plānotās dzelzceļa līnijas projekta koordināciju un attīstības gaitu. Šoreiz uzmanības centrā bija finanses. Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja pagaidu vienošanos ar dalībvalstu ministriem par investīcijām 2021. – 2027. gadā, tostarp programmai, kas paredz 11 miljardus eiro novirzīt Eiropas valstu infrastuktūras savienošanai. Šajā summā ir arī “Rail Baltica” paredzētā nauda.

“Ir arī lielākas valstis, kas saņem lielāku daļu no šīs kohēzijas naudas kā Polija, Rumānija ar lielāku skaitu iedzīvotāju un tās vēlas naudu paturēt savās “nacionālajās aploksnēs”,” norāda eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle.

Cīņa par to, lai “Rail Baltica” projekts saņemtu visa solītā nauda gaidāma nākamajā pusgadā Somijas prezidentūras laikā.

“Svarīgi ir šo projektu neapturēt, jo tad rodas jautājums arī tā saucamajām donorvalstīm, piemēram, vāciešiem – mēs te sākam kādu projektu un to nenofinansējam līdz beigām, viņš nesāk darboties 2026. vai 2027. gadā kā tas bija plānots, ja nav naudas, un tad otra iespēja paliek pavisam dramatiska, tad mums nav citu iespēju kā būvēt par trešo valstu naudu, visdrīzākais Ķīnas investīcijām. Tā ir mūsu sarunu stratēģija ar Rietumeiropas valstīm,” skaidro Zīle.

“Rail Baltica” projekta vadība par naudu gan šobrīd galvu pārāk nelauza, ticot, ka Eiropa solījumus turēs. Šobrīd Lietuvā tiek īstenota dzelzceļa līnijai nepieciešamo zemju atpirkšana, kā arī sākta sliežu ceļa projektēšana.

“Projektam ir ļoti labs progress, šogad tiks parakstīti septiņi no kopumā 11 dizainēšanas līgumiem. Runājot par naudu, Eiropas Savienība ir apņēmusies šo projektu realizēt, arī Baltijas valstis ir parakstījušas starpvaldību līgumu par “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi, tāpēc es neredzu problēmas šī projekta īstenošanai,” pauž “RB Rail AS” valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki.

“Pagājušajā nedēļā mēs parakstījām līgumu par posma Kauņa – Latvijas robeža projektēšanu. Šis process ilgs divus gadus, pēc kā 2021. gadā tiks sākta dzelzceļa būvniecība,” saka “RB Rail AS” valdes loceklis Ignas Degutis.

Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija plānota 870 kilometru garumā – Eiropas platuma sliedes stiepsies no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Vilcieni pa tām varēs braukt ar ātrumu 240 km/h.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl