Komentāri

Lai gan Francijas policija neizmeklē uzbrukumu Marseļā kā iespējamu teroraktu, tomēr tieši iebraukšana cilvēku pūļos ir kļuvusi par izplatītāko masveida slepkavību pastrādāšanas veidu. Lai arī tepat Rīgā ir ļoti daudzas publiskas vietas ar cilvēku aktīvu plūsmu, tomēr pagaidām Rīgas dome nav saņēmusi lūgumu no Drošības policijas izvietot pastāvīgas aizsargbarjeras.

Iebraukšana cilvēku pūļos ar mērķi tos nogalināt ir radikalizēto teroristu visbiežāk izmantotā metode pēdējā gada laikā. Vispirms, Nicā, tad Berlīnē, Londonā, Stokholmā un tagad Barselonā. Tas ir bijis iemesls, kāpēc tepat Rīgā Jaungada sagaidīšanas pasākumā, pēc Līgosvētkos un tagad Rīgas svētkos 11. novembra krastmala tika aizšķērsota ar “Rīgas satiksmes” autobusiem. Savukārt maratona laikā šovasar krastmalā kā drošības barjeras tika izmantotas arī vēl RIMI kravas automašīnas, kas nobloķēja iespējamo teroristu ietriekšanos cilvēkos. Valsts policijā stāsta – atsevišķās vietās jau ir uzstādītas arī pastāvīgās barjeras.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Aleksandrs Bukēvičs
VP Rīgas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks

Pieņemsim, Aspazijas un Meierovica bulvāra krustojumā pretī Brīvības piemineklim ir uzliktas skaistas betona vāzes, kas izslēdz iespēju iebraukt uz Kaļķu ielas, kas ir ļoti populāra gājēju iela – gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem. Tā ka noteikti mēs ar tādiem pasākumiem nodarbojamies.

Tiesa gan, piemēram, viena no Rīgas dzīvajām artērijām ar cilvēku milzīgu plūsmu – Merķeļa, Čaka, Satekles stūris – ir bez nopietnas aizsardzības, lai gan tur, kad jāgaida pie sarkanās gaismas, neaizsargāti ielas malā stāv vienlaikus desmitiem cilvēku. Rīgas domes Satiksmes departamentā mums atbildēja: ”Šobrīd neesam saņēmuši uzdevumu veidot aizsargobjektus ielu malās. Tas ir kopdarbs ar drošības struktūrām”.

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja neredz iemeslu, kāpēc Latvijā ielās būtu jāveido betona bloku vai citu barjeru barikādes.

Solvita Āboltiņa
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, “Vienotība”

Nevajag pakļauties teroristu vēlmēm, teroristi gribētu, lai visi pārējie no tā baidītos. Katrā ziņā arī šobrīd pirms gājēju ielām ir gan šie stabiņi, gan ķēdes.

Taču tikmēr Lielbritānija un Francija zibenīgi reaģēja pēc teroristu iebraukšanas pūļos. Londonā uz tiltiem saceltas betona barjeras starp braucamo daļu un gājēju ietvēm, arī apkārt tūristu apmeklētākajām vietām, piemēram, Trafalgāra laukumu. Bet Francijā, Kannās tagad no teroristu iebraukšanas cilvēkos aizsargā milzu puķu podi, tam iztērēts 31 miljons eiro. Pašlaik gan Latvijas  Drošības policijas rīcībā nav informācijas, ka terorisma draudu situācija Spānijā un Somijā tieši ietekmētu terorisma draudu līmeni Latvijā, tāpēc teroraktu iespējamība Latvijā saglabājas kā zema.

Drošības policijas vērtējums

Citu valstu pieredze liecina, ka terorisma draudu līmenis var pieaugt īsā laikā. Tādēļ tiek organizēta cieša sadarbība ar publisko pasākumu organizētājiem, lai pārliecinātos, ka plānotie fiziskās drošības pasākumi atbilst terorisma draudu situācijai. Kopumā Drošības policijas ikdienas darbs ir identificēt potenciālos draudu subjektus un neitralizētu to iespējamās prettiesiskās darbības. Drošības policija īsteno arī mērķtiecīgu darbu ar kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektiem.

Arī Valsts policijā skaidro, – katrs no teroraktiem ārzemēs tiekot rūpīgi analizēts šeit Latvijā.

Aleksandrs Bukēvičs
VP Rīgas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks

Vērtajam citu valstu negatīvo pieredzi, līdz ar to pieņemam visus iespējamos mērus, kas ir iespējami uz konkrēto brīdi, lai traģēdija, kas notikusi citā Eiropas valstī, neatkārtotos Latvijā.

Teroraktus Berlīnē, Londonā un Somijā īstenoja patvēruma meklētāji, kuru prasījumi pēc bēgļa statusu tika noraidīti. Pirms kāda laika arī Latvijas Drošības policija par riska grupu nosauca uz Latviju atvestos patvēruma meklētājus/bēgļus. Pastāvot iespēja, ka no bēgļu nometnēm Dienvideiropā uz Latviju atbrauc arī personas, kas atbalsta radikālas ideoloģijas. Tāpat šie indivīdi, saskaroties ar integrēšanās grūtībām Latvijas sabiedrībā, var radikalizēties jau pēc ieceļošanas Latvijā. Kopumā ņemot tik daudz pēdējā laikā Eiropā notiekošo, rīkoties plāno arī Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisija.

Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs

”Viena lieta, kas rūp mūsu komisijai, ir publiskie pasākumi, publiskās vietas. Līdz ar to, atsākoties Saeimas rudens sesijai, mūsu komisijai būs speciāla sēde veltīta tieši mūsu iekšlietu struktūru gatavībai atvairīt, ja šādi uzbrukumi arī būtu Latvijā. Somijas piemērs rāda, ka iemigt un neuztraukties par neko būtu absurdi.

Un iemigt Drošības policija neļauj arī Latvijas pašvaldībām. Piemēram šovasar tika rīkoti speciāli pretterorisma semināri Liepājā un Ventspilī. Pašvaldību speciālistiem tika mācīts, kā atpazīt draudu tuvošanos un radikalizācijas pazīmes.

Lasi vēl