Vai Satversmes tiesas spriedums par kapu maksas atcelšanu apdraud ģimenes kapu un kapu svētku tradīciju?

1 komentārs
Vai Satversmes tiesas spriedums par kapu maksas atcelšanu apdraud ģimenes kapu un kapu svētku tradīciju?
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Satversmes tiesas (ST) spriedums, kas pieņemts pirms nedēļas, liedz pašvaldībām prasīt naudu par kapavietu ierādīšanu. Lai gan tas vietvarām nozīmē mazākus ienākumus, vairums jau paguvušas atcelt kapu maksu.

Tomēr ir arī satraukums – ja nebūs iespējams aizrunāt kapa vietu, nākotnē pamazām izzudīs ģimenes kapi un līdz ar to arī senā tradīcija – kapu svētki.

ST nāca klajā ar spriedumu, ka pašvaldības vairs nedrīkst prasīt naudu par kapavietas ierādīšanu. Tas ir pakalpojums, par ko dome nav tiesīga iekasēt naudu, turklāt tas ir pretrunā Satversmei par cilvēka tiesībām uz cieņpilnu attieksmi.

Pašvaldības lielākoties prasīja vienreizēju nodevu par apbedījuma ierādīšanu, taču Jūrmalas dome, vēloties vairāk nopelnīt, no iedzīvotājiem prasīja arī vēl ikgadēju nomas maksu par ierādītajām kapavietām. Šī prasība nonāca ST, kur secināts, ka pašvaldība nedrīkst pieprasīt ne vien nomas maksu, kā tas bija Jūrmalā, bet par kapavietu nedrīkst iekasēt naudu vispār.

Tiesa saka, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu, un tā kā pastāv apbedīšanas pienākums, kas tuviniekiem neparedz izvēli, proti, mirušais, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā, šis nav pakalpojums, par ko būtu jāmaksā.

“Maksas noteikšana par kapu vietas piešķiršanu ir prettiesiska. Pašvaldībai ir jārēķinās, ka šādas maksas vairs netiks iekasētas un līdzekļi, kas bija kapu uzturēšanai, būs jāparedz no citurienes,” atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls.

Samaksa par kapu kopiņas ierādīšanu pašvaldībās atšķiras, sākot ar dažiem desmitiem līdz pat 1000 eiro. Ja pārējās vietvaras tiesas spriedumu nevilcinoties pieņēma un maksu par kapu ierādīšanu atcēla, Rīga vēl minstinājās un šonedēļ paziņoja, ka tam pievienojos. Pārdomu iemesls bija raizes par radušos naudas trūkumu.

“Par šo maksu uzturējām, izvedām atkritumus, labojām ūdenssūkņus, nodrošinājām ar ūdeni. Prasīsim domei kādu dotāciju,” skaidro Rīgas domes Kapsētas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla.

Pastāvot arī bažas, ka nākotnē zaudēsim latviešu kapu paražas, jo jaunā kārtība nepieļauj ģimenes kapu tradīciju.

“Kad kāda persona vēlēsies iegūt jaunu kapa vietu, varēs iegūt tikai apbedījumam nepieciešamo vienvietīgu vai divvietīgu. Būtībā tā, kā tas bija sociālisma laikos. Pirmie meža kapi bija ļoti skaisti, parkveidīgi, kad sākās padomju laiki, deva vienvietīgus, divvietīgus. Kapi pārvērtās par tādiem lineāriem apbedījumiem, kādi viņi ir šobrīd,” turpina domes pārstāvis.

Pašvaldību ministrijā gan neuzskata, ka šis spriedums apdraudētu seno tradīciju – Satversmes tiesas lēmumā nekas neesot teikts par kapu vietu rezervāciju.

1 komentārs