Vai pieļauta kļūda, nosakot RD ārkārtas vēlēšanu datumu? Eksperts apšauba, ka tām jānotiek 25. aprīlī

1 komentārs

Vai pieļauta kļūda, nosakot Rīga domes (RD) ārkārtas vēlēšanu datumu? Atsevišķi tiesību eksperti vērš uzmanību, ka vēlēšanām patiesībā jānotiek nedēļu vēlāk. Nevis 25. aprīlī, bet gan 2. maijā. Tikmēr Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nav nekādu šaubu, ka velēšanu diena izsludināta juridiski korekti.

CVK ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā ir izsludinājusi 25. aprīlī, ievērojot RD atlaišanas likumu. Tas paredz, ka vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas, kas bija 25. februāris.

Taču ir juristi, kuri vērš uzmanību, ka šādu termiņu aprēķināšanai ir īpašs regulējums. Un, kā skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, vēlēšanām patiesībā jānotiek nedēļu vēlāk – 2. maijā, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu termiņu bija jāsāk skaitīt dienu vēlāk, nekā to darījusi CVK.

“Termiņu, kuru skaita mēnešos, sāk skaitīt nākamajā dienā pēc tā notikuma sākuma, kas ir likuma spēkā stāšanās. Un tad divi mēneši beidzas 26. aprīlī, un pirmā sestdiena ir 2. maijs,” saka Pastars.

Savukārt CVK skaidro, ka ārkārtas vēlēšanu datums ir izraudzīts tieši tā, kā to nosaka domes atlaišanas likums, un par lēmuma tiesiskumu nešaubās.

“Mēs domājam, ka jāskaita dienas šādi. Protams, [var būt] dažādi viedokļi. Šie ir mūsu argumenti. Tad jau var arī tālāk skatīties, vai kāds nepiekrīt – argumentēt savādāk. Bet šobrīd CVK neplāno atkāpties no šī lēmumam,” teic iestādes vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeimas juristi par noteikto vēlēšanu datumu komentārus nesniedz, norādot, ka tā ir CVK atbildība. Tikmēr Pastars ir pārliecināts, ka notikušais grauj uzticību vēlēšanu procesam: “Man liekas, ka vēlēšanu gadījumā nav labi, ka ir jebkāda veida diskusijas par to, kas ir īstā diena. Un vēl jo vairāk, kad juristi sāk skaitīt dienas un viņiem ir atšķirīgi viedokļi. Tā nav labākā prakse, ko izdarīt vēlēšanu gadījumā. Es gan nedomāju, ka jebkādas diskusijas šajā jautājumā varētu būt pamats vēlēšanu apšaubīšanai. Jo, ja vēlētāju griba būs izteikta, es teiktu, ka šis nav kritiskākais jautājums, lai varētu atcelt vēlēšanas pēc tam.”

Bet CVK atgādina, ja kādam ir šaubas par komisijas lēmumu tiesiskumu, tie ir apstrīdami tiesā.

1 komentārs