Vai nepilsoņu bērniem automātiski jāpiedzimst par latviešiem?

Komentāri

Pēdējās nedēļās aktualizēts jautājums par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Valsts prezidents Raimonds Vējonis novembra beigās pavēstīja, ka ir jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts (PSRS) pilsoņus. Nu uz nepieciešamību šo jautājumu risināt norādīts arī Eiropadomes ziņojumā par cilvēktiesībām Latvijā, kurā mūsu valsts gan slavēta par rietumu standartu ieviešanu, gan arī pelta par nozīmīgiem trūkumiem, kuru ieviešanā jāpieliek pūles.

Rekomendācijas Latvijai izstrādājis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš kā vienu no galvenajām problēmām atzinis situāciju, ka Latvijā bērniem joprojām ir iespēja dzimt un uzaugt par nepilsoni. Līdzīgus secinājumus nesen pauda arī prezidenta izveidotā sabiedrības saliedētības darba grupa. Raimonds Vējonis akcentē, ka tādējādi problēmas aktualitāti apliecina gan vietējie, gan nu arī Briseles eksperti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

To arī apstiprina Eiropas Padomes ziņojums, ka mums ir jādomā, kādā veidā piešķirt pilsonību tiem bērniem, kas nākotnē piedzims Latvijā. Es domāju, ka te ir jāatrod tiesiskais risinājums šai situācijai, kā mēs to varam izdarīt. Vai tas ir Pilsonības likums, vai kāds cits likums, uz to es nevaru viennozīmīgi atbildēt. Mēs strādājam, lai atrastu labāko tiesisko risinājumu šai situācijai.

Raimonda Vējoņa un pie varas esošo politiķu viedoklis šajā jautājumā gan krasi atšķiras. Koalīcijas partijas prezidenta vadītās komisijas priekšlikumus gatavas uzklausīt, bet iespēju ko mainīt nepieļauj. Visskeptiskākā ir “Nacionālā apvienība”, kuras līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka ne par kādiem atvieglojumiem par pilsonības iegūšanu nav gatavs diskutēt.

Mūsuprāt, tā būtu Pandoras lādes atvēršana, jo šim priekšlikumam seko citi. Tas būtu ļoti nepareizs signāls sabiedrībai, un šīs prezidenta komisijas darbību mēs šobrīd varam vērtēt kritiski. Šis nav vienīgais priekšlikums, ar ko viņi ir nākuši, tostarp ar aicinājumu amatpersonām savā ziņā legalizēt divvalodību Latvijā. Tas ir pretēji tam, uz ko aicina Valsts valodas centrs, un “Nacionālā apvienība” atbilstoši koalīcijas līgumam šādas iniciatīvas bloķēs.

Arī “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa iespēju sākt nopietnas diskusijas par pilsonības iegūšanas nosacījuma izmaiņām vērtē skeptiski un akcentē, ka prezidents ar šādu iniciatīvu nācis klajā nelaikā.

Mēs esam frakcijā par to runājuši un attieksme ir neviennozīmīga. Arī mūsu frakcijā ir izplatīts viedoklis par to, ka šobrīd jau ir pietiekami atviegloti Pilsonības likuma grozījumi un ka plašāk šajā jautājumā nevajadzētu iet. Pilsonības likums ir viens no tiem, ko pieņem pēc ”consensus” principa. “Nacionālajai apvienībai” ir pietiekami stingra nostāja, ZZS ir šaubīga, un arī “Vienotība” ir šaubīga. Ir labi, ka prezidents ir nācis ar iniciatīvu, lai sabiedrība par to padiskutētu, bet situācijā, kad tam nav atbalsta koalīcijā, ar to, visticamāk, klajā nevajadzētu nākt.

Opozicionārs no “Saskaņas” Jānis Urbanovičs gan uzskata, ka par jautājumu būtu jādiskutē. Viņš uzskata, ka pareizākais būtu Vējoni uzaicināt uz Saeimas sēdi un dot iespēju deputātiem viņu iztaujāt.

Tur uz vietas tad arī viss noskaidrotos – tiešajā ēterā, no vienas tribīnes, katrs pēc kārtas ietu un runātu. Tas būtu, manuprāt, pareizi, nevis kā tagad, kad daudzi deputāti, kuriem šī ideja liekas par šerpu, mudina savos kongresos, ka vajadzētu krievus vest ārā no Latvijas, jo viņi a priori ir nelojāli, un nepilsoņi noteikti ir krievi, un tad viņiem arī piedzims krievi, kas būs a priori nelojāli.

Jāpiebilst, ka arī premjerministrs Māris Kučinskis neatbalsta virzīšanos uz automātisku pilsonības piešķiršanu atsevišķām iedzīvotāju grupām. Pēc viņa domām, pilsonība nav un nevar būt dāvana. Atgādinām, ka šobrīd nepilsoņu ģimenē piedzimuša bērna vecākiem tiek dota iespēja izvēlēties, vai mazuli reģistrēt kā Latvijas pilsoni vai nepilsoni.

Lasi vēl