Vai Latvijā tiks legalizētas prieka mājas?

2 komentāri

Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par bordeļu legalizēšanu un prostitūtu darba apstākļu uzlabošanu. Iniciatīvā rosināts mainīt prostitūciju regulējošo dokumentāciju, tostarp, lai Latvijā būtu atļauts nodarboties ar sutenerismu.

Iniciatīvas iesniedzēja – Ieva Skrebele – parakstu vākšanu rosinājusi, iedvesmojoties no kādas prostitūtas internetā publicēta raksta par to, kādu likumisko regulējumu seksa pakalpojumu sniedzēji vēlas. Tostarp, ka jebkādi ierobežojumi vai aizliegumi prostitūtu dzīvi pasliktina un padara nedrošu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viens primitīvs piemērs. Ja vairākas draudzenes var strādāt kopā un sniegt šos pakalpojumus, tad viņas var viena otrai palīdzēt gadījumos, ja klients kļūst agresīvs. Bet, ja prostitūta strādā viena pati – izolēta – tad viņa ir viena. Tas pats attiecas arī uz bordeļiem. Darbs šādā iestādē ir ievērojami drošāks nekā vienai pašai stāvēt uz ielas un kāpt svešu cilvēku automašīnās.

Šobrīd Latvijā spēkā esošā likumdošana nosaka, ka prostitūcijas pakalpojumus ļauts sniegt tikai dzīvokļos, ja pret to neiebilst kaimiņi, turklāt šie mitekļi nevar atrasties tuvumā skolām un baznīcām. Uz ielas vervēt klientus ir aizliegts, savukārt par pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās prostitūtas var sodīt ar līdz pat 700 eiro. Ieva Skrebele ir pārliecināta, ka pie šā brīža regulējuma prostitūtām ir liels piekaušanas un izvarošanas risks, tās var tikt apzagtas un nesaņemt atlīdzību.

Legalizējam bordeļus, ļaujam vairākām draudzenēm apvienoties, strādāt kopā, ļaujam kaut vai apsargu noalgot. Manuprāt, tas ir briesmīgi, ka prostitūtām ir riskanti darba apstākļi un valsts neko nedara, lai tos uzlabotu.

Foto

Par prostitūcijas pakalpojumu regulējumu atbildīgā Iekšlietu ministrija par sākto parakstu vākšanu gan ir skeptiska. Turklāt šobrīd notiek diskusijas par to, lai regulējumu padarītu vēl stingrāku. Jau kopš pērnā gada nozaru ministrijas un nevalstiskās organizācijas strādā pie jauna prostitūcijas pakalpojumu ierobežošanas likuma. Tā gala variantu darba grupa valdībā plāno iesniegt vēl līdz šā gada beigām. Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis uzsver, ka izdevies panākt kompromisu par vairākām būtiskām izmaiņām.

Tie jauninājumi, kas vairāk vai mazāk ir guvuši atbalstu, paredz paaugstināt vecuma robežu, sākot no kuras ir atļauts nodarboties ar prostitūciju. Šobrīd ir 18 gadu, un mēs to plānojam paaugstināt uz 25 gadiem. Savukārt par likuma neievērošanu administratīvo sodu plānots piemērot arī prostitūtu klientiem.

Arī runājot par sutenerisma un bordeļu legalizēšanu, atbildīgajā ministrijā attiecas noraidoši. Jānis Bekmanis atgādina, ka Latvija 1992. gadā pievienojās ANO konvencijai par sutenerisma un bordeļu darbības ierobežošanu.

Ministrija seko likumdevēja iepriekšējiem uzstādījumiem. Ja likumdevējs ir parakstījis konvenciju bez jebkādām atrunām atšķirībā no Vācijas, Šveices, Austrijas, kur šādi bordeļi darbojas, tad mēs to uztveram par politisko vadlīniju un pieturamies pie tā, ka legāla bordeļu darbība šobrīd nav likumdevēja atbalstīta. Ja ”Mana balss” iniciatīva nonāks līdz Saeimai, tad tam jautājums būs jāpārskata un jāpārbauda tā atbilstība sabiedrības interesēm.

Lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā par to jāparakstās 10 000 cilvēku.

TOP komentāri

  • Zane
    +2 +2 0

    Zane

    Cilvekiem nav majas kur dzivot naudinas maizej, bet te plano bordelI, lai labakos apstaklos noknieptos!latvija vienkarsi murgs
  • dz a livčāne,
    0 0 0

    dz a livčāne,

    Rīgas meitām nu būs vakars,Jāuzrāda katris sakars, Katru strādāšanas faktu tagad
    reģistrēs ar aktu,Jāstrādā tām ir uz ielas algas nesanākot lielas ,nav arī kur iespraust drāti lai strādā kases aparāti,

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl