Vai dizains var veicināt vēlētāju aktivitāti? LMA studenti aicina izmantot dizainu vēlēšanu procesa uzlabošanai

2 komentāri

Vai labs dizains var veicināt līdzdalību vēlēšanās? Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) studenti aicina dizainu izmantot, kā mērķtiecīgu instrumentu vēlēšanu procesa uzlabošanai.

Profesores Ingūnas Eleres vadībā Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas maģistrantūras studenti semestra garumā meklēja idejas un izstrādāja funkcionālus risinājumus, kā no dizaina puses var ietekmēt velēšanas un stiprināt demokrātiju valstī.

“Mērķis ir viens, parādīt, ka dizains var būt klātesošs nozīmīgos procesos. Pieņemsim, ielūgumus, ko mēs katrs kā iedzīvotājs saņemam, lai dotos uz vēlēšanām. Izmantojot tos pašus resursus, to pašu vienu krāsu, var veidot tos nevis kā draudu vēstuli, ka man jāierodas vēlēšanu iecirknī, bet kā uzaicinājumu, iespēju piedalīties, nākt uz vēlēšanām,” saka Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Sarmīte Elere.

No kopumā 60 pieteikumiem, studenti semestra garumā izstrādājuši sešus dažādus priekšlikumus, kā veicināt vēlētāju aktivitāti. Viens no tiem – ”Vilciens – platforma demokrātijai”.

“Veidojot diskusijas vilcienā, kur tūkstošiem cilvēku braukā katru dienu, varētu netiešā veidā rosināt demokrātijas savstarpēju sarunu. Un tādā veidā ietekmējot pozitīvus vēlēšanu rezultātus. Tā tomēr ir katra cilvēka nākotne, kurā mēs dzīvojam un tā tomēr ir tā izvēle, kuru es atdodu par savu nākotni,” uzskata projekta ”Vilciens – platforma demokrātijai” autors Romāns Galaiko.

Padejo vēlēšanu rezultāti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) apliecināja, ka ar katru gadu samazinās iedzīvotāju aktivitāte. Piemēram, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija vērojama viszemākā aktivitāte 25 gadu laikā. Savukārt vēl grūtāk iedzīvotājus aizvest pie vēlēšanu urnām ir Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tāpēc Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (NA) sabiedrības aktivitātes veicināšanu aktualizējusi arī  Eiropas Savienības līmenī.

“Ļoti svarīgi, lai mēs uz vēlēšanām skatāmies kā uz demokrātijas svētkiem, kā uz augstāko virsotni, lai tas cilvēkiem rada sajūtu, ka viņi ir gaidīti, ka viņi ir īpaši šajā dienā. Un šeit tiešam ir jādomā gan par to, kā vēlēšanu vietas ir noformētas, kādā valodā cilvēki saņem uzaicinājumu,  kā tiek uzrunāti šie cilvēki,” uzskata Melbārde.

Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja norāda, ka bieži vien idejas atduras pret ierobežoto finansējumu.

“Domas dalās, ir pareizais ceļš un reālais ceļš. Vēlēšanas ir īpašas ar to, ka ir iesaistītas daudz un dažādas iestādes un pašvaldības, un tas lielais mērķis droši vien ir tādas sākotnējas vadlīnijas par to, kā izmainot dizainu, tas var palīdzēt iekārot, piemēram, vēlēšanu iecirkni. Bet tas, protams, ir lielāks darbs, kurš prasa arī papildus līdzekļus,” norāda CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vienlaikus aktualizēta arī nepieciešamība uzlabot komunikāciju un iedzīvotāju informētību, jo pastāv zināmas problēmas ar pilsonisko izglītību, proti, kā cilvēki saprot, kā funkcionē valsts, kā darbojas ministrijas, ierēdņi, vēl jo vairāk Eiropas institūcijas, kas sabiedrībai liekas kaut kas tāls un nesasniedzams.

2 komentāri