Vai daļu no energointensīvām sporta būvēm slēgs? Pašvaldības spiestas meklēt veidus enerģijas taupīšanai

1 komentārs

Energoresursu cenu kāpums dzen stūrī nevienu vien pašvaldību. Izmaksām sasniedzot rekordus, vietvaras sākušas meklēt veidus, kur varētu ietaupīt. Tā, piemēram, Ādažu dome tēriņu samazināšanai piektdien apsvēra iespēju uz laiku slēgt pelbaseinus. Arī citām pašvaldībām pa kabatu sit energointensīvas sporta būves. TV3 Ziņas skaidroja, vai daļu no šādām būvēm patiešām varētu nākties arī slēgt?

Par to, ka domes darba kārtībā ir jautājums par iespējamu peldbaseinu darbības pagaidu pārtraukšanu, ņemot vērā pieaugošos elektrības un gāzes rēķinus, ādažnieki uzzināja vien dienu pirms nospraustās sēdēs. Un pārsteigums tas bija nevienam vien vecākam, kuru atvase trenējas peldēšanā, jo ierobežojumu dēļ šādas iespējas jau tā bērniem bijis gaužām maz.

Renāte Finka
Ādažu bērnu un jauniešu sporta skolas audzēkņa mamma

“Divu mācību gadu laikā peldētapmācības iespējas nodrošinātas kopumā 100 dienas. Tātad tas ir ļoti, ļoti nedaudz. Vakar treniņu laikā bērniem tika paziņots, ka peldbaseins būs slēgts, ka pirmdien tiks izlaists ūdens. Tā, protams, uzreiz ir milzīga drāma, visi jaunieši ir šausmās.”

Pašvaldības vadītājs stāsta, deputāti šādu krīzes risinājumu apsvēruši, jo novada kopējie rēķini par patērēto gāzi vien, mēneša laikā ir četrkārtojušies, sasniedzot 100 tūkstošus mēnesī. Tas jau sākot kļūt nepanesami budžetam.

Māris Sprindžuks
Ādažu novada pašvaldības vadītājs (LRA)

“Ir skaidrs, ka mēs nevaram apturēt skolas vai ielu apgaismojumu, kas ir tādas ekstras no kā var atteikties. Un tā pirmā doma bija – slēdzam ārā baseinus, izlaižam ūdeni un tā noturam, kamēr tās gāzes cenas ir kosmosā, tos tukšus.”

Dome gan piektdien, 14.janvārī, nobalsoja, ka baseinus tomēr neslēgs, taču turpmāk par to apmeklētājiem būs jāmaksā divus, trīs eiro vairāk, šādā veidā pašiem peldētājiem, kaut daļēji nosedzot sadārdzinājumu.

Sporta būvju izmaksas gan, kā izrādās, galvasāpes rada arī citām pašvaldībām. Tā, piemēram, Jelgavas pilsētā lielais problēmobjekts ir ledus halle. To atšķirībā no citiem lielajām pilsētas būvēm apkurina ar dārgo dabasgāzi nevis šķeldu, kas patlaban ir izdevīgāk.

Andris Rāviņš
Jelgavas mērs (ZZS)

“Jautājums jau vienmēr ir par to, cik daudz mēs varam to visu nokompensēt un nodrošināt, lai šī institūcija strādā. Un patlaban mēs neesam domājuši, ka to varētu slēgt. Mēs domājam, kā šo situāciju mainīt, jo tas pieaugums ir ļoti liels – gandrīz četras reizes.”

Arī citās uzrunātajās pašvaldības ir vairākas lielās sporta būves, kas pašvaldības maciņam tagad izmaksās krietni vairāk. Vietvaras gan sporta centrus vai baseinus slēgt neplānojot. Centīsies ar sadārdzinājumu kaut kā tik galā.

Raivis Ragainis
Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs (LZP)

“Protams, tas mums “iegriež”, bet apturēt kādu sporta būvi vai ko citu, tas “iegriež” vēl vairāk. Jo iedzīvotājiem jau tā patlaban ir apgrūtinoša komunikācija vai kāda izkustēšanās, tā kā tas ir arī tāds sociāls pasākums, kur mēs tomēr dodam šo iespēju.”

“Tas sit pa pašvaldības kabatu un sit ļoti ievērojami. Jo domes pieņemtais lēmums, ar kuru mēs samazinām iedzīvotājiem un uzņēmējiem maksu, neattiecas uz pašvaldību. Pašvaldība patiešām no 1. janvāra maksā pilno maksu, kas ir 2,6 reizes lielāka,” norāda Olaines novada pašvaldības vadītājs Andris Bergs (LSDSP).

Pieaugošie rēķini pašvaldībām liek domāt arī citus veidus, kā ietaupīt. Piemēram, daudzviet jau lemts saīsinātu laternu degšanas laiku vai, ja to atļauj tehnoloģija, samazināt gaismas intensitāti.

1 komentārs