“Vai ārstu rīcība bija pareiza abos gadījumos?” Covid-19 bojāgājušo tuvinieka vēstule – pilns teksts

1 komentārs
“Vai ārstu rīcība bija pareiza abos gadījumos?” Covid-19 bojāgājušo tuvinieka vēstule – pilns teksts
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Uzzinot, ka Talsos Covid-19 divu bojāgājušo cilvēku – tēva un meitas – tuviniekiem ir daudz neskaidrību par mediķu rīcību, uzrunājām vienu no radiniekiem, kurš piekrita savu viedokli sniegt rakstiski, ar galveno domu – vērst uzmanību uz nepilnībām medicīnas sistēmā, lai glābtu citu cilvēku dzīvības.

Daļa no šī teksta izmantota arī TV3 Ziņu sižetā, kur atbildes sniedza NMPD vadītāja. Tā kā sižetā laika ierobežojuma dēļ ir iespējams citēt tikai daļu no tuvinieka teiktā, šeit publicējam pilnu tekstu.

Vairāk par tēmu – Mirušās Covid-19 pacientes lieta: tuvinieki pauž bažas par ārstu darbu

“Vispirms es gribētu vērsties pie cilvēkiem un pateikt to, ka tas viss ir nopietni un bīstami. Šim vīrusam nav izstrādātas zāles, tas mums ir kas jauns, līdz ar to tas spēj inficēt jebkāda vecuma cilvēku un arī veselus cilvēkus, kuriem nav nekādu blakus saslimšanu, kā arī novest līdz letālam gadījumam. Atbildot uz jautājumu kā viņi inficējās, es konkrētus avotus nespēju nosaukt. Abas personas bija publiski aktīvas, kas devās uz darbu, uz lielveikaliem un citām vietām. Līdz ar to precīzu inficēšanas cēloni es nespēju nosaukt, tā varēja būt darba vieta, veikals vai kāds vienkāršs garāmgājējs.

Māsai palika slikti, augsta temperatūra un klepus. Nākamajā dienā devās nodot testu, lai pārliecinātos par vīrusa esamību, ģimenes ārsts ieradās vakarā, lai apskatītos pacientu, ģimenes ārsts rekomendēja sēdēt mājās, dzert zāles, tējas un tādā veidā veseļoties. Dienu vēlāk uzzināja, ka tests ir pozitīvs. Ar ārsta rekomendācijām māsa mājās ārstējās nedēļu, svētdienā viņu aizveda uz Ventspils slimnīcu kur konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni. Ventspils slimnīca turpināja ārstēšanu, situācija pakāpeniski uzlabojās, bet pēc tam atkal palika sliktāk, stāvoklis strauji kļuva smags. Visvairāk mani šokēja atbilde no Ventspils ārstiem, uz jautājumu – kāpēc Liene netika vesta uz Rīgu jau ātrāk, ja stāvoklis ir bijis tik smags, kur ir atbilstoša aprūpe cilvēkiem ar smagu slimības gaitu? Viņu atbilde bija – mēs pus dienu zvanījām un cīnījāmies, lai viņu vestu uz Rīgu, Rīga neesot gribējusi ņemt pretī. Tikai nezinu, kāpēc. Aizgādājot pacientu uz Rīgu, tiešam likās, ka ir izdarīts pareizi un pastāv iespēja, ka paliks labāk, jo stāvoklis bija smags, bet stabils.

Ar tēti bija līdzīgi, tētim vienā dienā pēkšņi cēlās temperatūra, palika slikti, bezspēks. Ja nemaldos, tad divas dienas bijis mājas, bet stāvoklis strauji pasliktinājās, zvanot ātrajai palīdzībai, sākotnēji palīdzību atteica, esot teikts , ka pakaļ nebraukšot, jo slimniekam netrūkstot elpa, līdz ar to neatliekama palīdzība neesot vajadzīga. Pēc sazināšanos ar ģimenes ārstu, ieradās ātrā palīdzība, kura nogādāja tēti Ventspils slimnīcā. Tētim viss notika straujāk un smagāk, tas ir noteikti ir bijis tamdēļ, ka vecums, un blakus saslimšanas. Uz jautājumu, kāpēc neveda tēti uz Rīgu. Varēju saprast ka veciem cilvēkiem tur īsti nav vietas, jāatvēl vieta jaunajiem. (Vēlos piebilst to, ka tētim vismaz trīs reizes taisot Covid testu tas bija NEGATĪVS)

Lielākās neskaidrības – vai ārstu rīcība bija pareiza abos gadījumos.

1. Kāpēc māsa ar pozitīvu testu un simptomiem sēdēja mājas, nevis tika nogādāta slimnīcā nekavējoties?

2. Vai tiešam par veca cilvēka dzīvību nav jācīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem? Vai patiešām ir bijis tā, ka bija jālūdzas Rīgas infektoloģijas centram par to, lai māsu uzņemtu Rīgas slimnīcā. Vai tēta vecums bija pie vainas, kāpēc viņš netika nogādāts Rīgā? Vai ārstiem uzsākot ārstēšanu, nav jāiegūst oficiāla slimības vēsture no ģimenes ārsta par konkrēto pacientu?- Respektīvi uzklausot tikai inficēto un paļaujoties uz to ko viņš pastāsta, atrodoties smagā stāvoklī.

3. Vai Ventspils infektoloģijas centrā ir piemērota aparatūra cilvēkiem ar smagiem inficēšanas gadījumiem?

4. Vai tuvinieku mantas pēc miršanas uzreiz ir jāizmet bez ģimenes locekļa informēšanas? (Abās slimnīcās dažādas rīcības.)

5. Vai slimnīcai pēc nāves gadījuma nav jāizsniedz tuviniekiem slimnieka epikrīze, jo Rīgā to izsniedza bez jautājumiem, Ventspili par ko tādu pat neieminējās.6. Vēlos zināt cik reizes oficiāli ir jāapseko slimā persona, jo esmu saņēmis informāciju , ka tētis ir gulējis stundu ar izkritušu katetru, vai šādā gadījumā nevajadzēja roku kārtīgi notīt vai sliktākajā gadījumā katetru ieoperēt, lai tas tik viegli netiktu izrauts. Par māsu runājot, esot Ventspilī, viņa esot gājusi uz tualeti un nokritusi bezspēkā. Jautājums – cik dežurējošo ārstu ir slimnīcā, vai nevajadzētu ierīkot palātās kameras vai kaut ko kas palīdzētu novērot slimnieka gaitas, bez apmeklējuma.

Ārsta darbs – par ārsta darbu es labāk neizteikšos, lai katrs no ārstiem pats izvērtē savu darbu, savu rīcību. Katram cilvēkam dzīvē ir jāatrod darbs kuru mīl. Ja savu darbu nemīl tad arī atdeve ir 0. Gribu ticēt ka ārsti darījuši visu pēc labākās sirdsapziņas, bet daži fakti par dažiem ārstiem saka ko citu.

Vēl es vēlētos piebilst – atgādināt, ka jebkurš ārsts izvēloties šo profesiju ir sniedzis Hipokrāta zvērestu – par informācijas neizpaušanu (šis vairāk attiecās uz mūsu mazpilsētas ārstiem).

Nebūšanas sistēmā – šis vīruss ir jauns mums visiem, nevaru nevienu nosodīt par to cik daudz informācijas ir mums pieejama. Bet jo dziļāk esmu šajā visā, jo vairāk versiju katru dienu dzirdu par to kā ārstēt, par to kā rīkoties, par vīrusa izplatību un dzīvot spēju uz dažādām virsmām, manuprāt, par vīrusa dzīvotspēju ir jārunā katru dienu, ir jāveic pētījumi katru dienu, lai mūsos rastos kāda skaidrība, miera sajūta, vai piesardzība dažādos pasākumos.

Ko es vēlētos piebilst visiem interneta troļļiem, komentētājiem un vīrusa neticīgajiem u.c. – ja jums līdzjūtības izteikšana ir kāds joks vai vieta kur ierakstīt stulbu komentāru, tad lūdzu labāk ripiniet redzamo ierakstu tālāk un komentējiet kādā citā ierakstā. Un neizplatiet nepatiesu informāciju par to kā, kas ir noticis un kā mēs pārējā ģimene tagad dzīvojam tālāk, jo neviens no Jums nebija kopā ar mums – kad šis viss sākās, kad gaidījām katru rītu, lai uzzinātu ko jaunu par tuviniekiem, un neviens no Jums nesaņēma no rīta zvanu, ka tuvinieks vairs nav… Cienīsim aizgājušos un mūs palikušos.”

Skaties vēl – TV3 Ziņu sižets