Kangeris: Saeimas izvēlētais risinājums tikai sarežģī “čekas maisu” atvēršanu

0 Komentāru
Kangeris: Saeimas izvēlētais risinājums tikai sarežģī “čekas maisu” atvēršanu
Foto: Vladislavs Proškins/f64

Turpinās šķēpu laušana par to, kā atverami “čekas maisi”. VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzskata, ka jāpieņem jauns – Atklātības likums.

Tā atbalstam viņš sācis vākt parakstus sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss”.

Tikmēr Saeimā jauno likumu vērtē skeptiski. Deputāti ir pārliecināti, ka viņi atraduši labāku risinājumu, lai paātrinātu “čekas maisu” atvēršanu.

Šobrīd spēkā ir likums, kurā pirms četriem gadiem tika iekļauta norma, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami valdības noteiktajā apjomā un kārtībā. Un likumā ir arī noteikti termiņi. Zinātniskā izpēte bija jāpabeidz līdz šā gada 31. maijam, bet valdības noteikumiem jābūt gataviem līdz oktobra beigām.

Taču VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzskata, ka šis likums ir novecojis. Viņaprāt, ir nepieciešama jauna kārtība, kā “čekas maisi” atverami. Tieši tāpēc tapis Atklātības likums. “Prasīsim sabiedrības izvērtējumu. Līdz ar to mēs arī gribam sabiedrību informēt par mūsu likumprojektu, lai katrs var izlasīt, redzēt, kas tur ir iekšā,” saka Kangeris, piebilstot, ka viņš paļaujas uz sabiedrības atbalstu.

Atklātības likums Saeimai nebūtu jāatbalsta, saka deputāts Ritvars Jansons, kurš vada tā saukto “čekas maisu” atvēršanas darba grupu. Viņš ir pārliecināts, ka darbs pie jauna likuma tikai attālinās VDK dokumentu publiskošanu. “Ja mēs šobrīd no nulles sākam strādāt pie Atklātības likuma, tad mēs nobremzēsim vispār šo procesu.”

Ar mērķi paātrināt “čekas maisu” atvēršanu Saeima jūnijā konceptuāli atbalstīja izmaiņas likumā, kas vairs neparedz, ka par VDK dokumentu publiskošanu lemj valdība, bet parlaments. Iniciatīvu deputāti pārņēma, jo nespēja sagaidīt zinātniskās izpētes komisijas gala ziņojumu.

“Oficiāli tas Saeimu sasniedza tikai jūlijā. Līdz ar to šobrīd deputāti, ņemot vērā to, ka nebija Kangera atzinums uz 31. maiju, ķērās paši pie darba,” turpina Jansons.

Likuma izmaiņas, par kurām vēl jālemj divos lasījumos, paredz, ka VDK dokumenti tiek nodoti Nacionālajam arhīvam, kur tie kļūst pieejami nākamā gada 1. maijā. Kangeris uzskata, ka deputātu izvēlētais risinājums tikai sarežģī “čekas maisu” atvēršanu.
Kārlis Kangeris
VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs

Ja viss būtu gājis normālo gaitu, tad mēs būtu iesnieguši savu ziņojumu, un Ministru kabinets mūsu ziņojumu apstrādātu. Bet tā kā Saeima kā likumdevējs ir augstāks par Ministru kabinetu, tad Ministru kabinetam vairs nekādas nozīmes nav. Viss ir atkarīgs no tā, ko ierakstīs tagad šajā pārgrozītajā VDK likumā.

Tam, kā notiek darbs pie “čekas maisu” atvēršanas, līdzi seko Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne. Viņa vadīja Saeimas Juridisko komisiju, kad dzima ideja par “čekas maisu” publiskošanu ar zinātnieku komentāriem. Bijusī politiķe ir vīlusies zinātniskās izpētes komisijas darbā ar VDK aģentu kartotēku.

“Runājot tieši par tiem ziņotājiem, tie ziņotāji ir dažādi. Tur, piemēram, bija tādi, kas patiešām bija tā saucamie “stukači”, kas būtu pelnījuši tautas nosodījumu. Bez tiem tur bija tādi, kas rūpējās par valsts īpašumu aizsardzību. Arī tādi Latvijā lielajā sportā bija, kas ziņoja par dopinga lietošanu. Un tagad tos visus samest kopā vienā čupā, tas būtu apmēram tāpat, kā mušas ar rozīnēm samest kopā. Un pateikt, ka tās visas ir rozīnes vai mušas, saprotiet?” uzskata Čepāne.

Tāpat viņa šaubās, vai Saeima līdz vēlēšanām paspēs izlemt, kā atverami “čekas maisi”. “Es domāju, ka šī Saeima to nepaspēs, ņemot vērā priekšvēlēšanu visas batālijas. Un, kas tad nākamā Saeima? Tā būs tik ļoti sašķelta, manuprāt. Es nezinu, kas tur notiks. Un joprojām visu laiku par šo jautājumu tiks runāts un runāts.”

Līdz ar to Ilma Čepāne atturas prognozēt, vai pārskatāmā nākotnē “čekas maisi” tiks atvērti.

0 Komentāru