Uzzini, cik maksājam par situma zudumiem siltumtrasēs

Komentāri

Jau tuvāko nedēļu laikā visi, kas izmanto centrālapkuri, saņems pirmos rēķinus par šajā apkures sezonā patērēto siltumu. Daudziem apkures rēķini ir prāva daļa personīgā budžeta, tāpēc labāk vēlamies mazākus izdevumus par siltumu.

Šobrīd mazliet vairāk par pusi no siltuma, kas Latvijā tiek piegādāts centralizētajā siltumapgādē, patērē Rīgā. Pirmās siltumtrases Rīgā sāka būvēt 60. gadu sākumā.

Tajos laikos siltums bija lēts, par taupīšanu neviens īpaši nedomāja un siltuma zudumi siltumtrasēs varēja sasniegt pat 40% no saražotā siltuma apjoma.

Šobrīd normatīvi nosaka, ka siltuma zudumi siltumtrasēs nedrīkst būt lielāki par 20%. Ja šis rādītājs pārsniegts, zaudējumus sedz siltuma piegādātājs, bet, ja viss ir normas robežās, zaudējumus iekļauj siltuma tarifā un tad par tiem maksā ikviens, kurš saņem siltuma rēķinu. Latvijas siltumuzņēmumu asociācijā norāda, ka Latvijā šo normatīvu ievēro.

Lai siltums lieki neizkūpētu gaisā, pusgadsimtu vecās siltumtrašu caurules pakāpeniski tiek nomainītas ar jaunām, kas ir drošākas un labāk izolē siltumu.

Rīgas siltumtrašu kopējais garums ir 800 kilometri. Tas ir kā no Ventspils līdz Rēzeknei un atpakaļ. Vairāk nekā 600 km – ir uzņēmuma Rīgas siltums pārziņā, un šobrīd uzņēmums rekonstruējis vairāk nekā pusi savu siltumtīklu, lai to siltuma zudumi būtu mazāki.

Rīgā ik gadu, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu, rekonstruē vidēji 10-12 kilometru siltumtrašu. Uzņēmumā Rīgas siltums norāda, ka straujāka veco siltumtīklu nomaiņa nebūtu pa kabatai pašiem iedzīvotājiem.

Kurus siltumtīklus mainīt pirmos, palīdz noteikt arī aerotermogrāfija, ar lidmašīnu un siltumjutīgu fotokameru lidojot pāri pilsētai. Rīdzinieki pamanījuši, ka ziemā zāle mēdz zaļot arī uz atjaunotajām siltumtrasēm. Tomēr 100% siltuma zudumus novērst neesot iespējams arī ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām.

Par jauno siltumtrašu tehnoloģisko pārākumu liecina tajās iebūvētā noplūžu signalizācija, kas arī palīdz mazināt siltuma zudumus.

Jauno siltumtīklu caurules tiek guldītas tieši zemē, nevis kā agrāk – dzelzsbetona kanālos. Tā esot drošāk – vairs nav iegrūšanas draudi, jo dzelzsbetona kanāli agri vai vēlu mēdzot sadrupt. Jauno siltumtrašu apvalki esot hermētiski, mitrums caurules nesabojās un tās kalpošot vismaz 40 gadu.

Tomēr, ņemot vēra pašreizējos siltumtrašu nomaiņas tempus, Rīgā būs nepaciešami vēl 25 gadi, lai nomainītu visas vecās siltumtrases.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl