Uzņēmums “Brīvais vilnis” netic Covid-19 testu kvalitātei; noraida pārmetumus par nesadarbošanos ar SPKC

216 komentāri

Viena no 12 pašvaldībām, kurā no šodienas spēkā stājušies daudz stingrākas drošības prasības nekā pārējā valstī, ir Salacgrīva. Tajā lielākais uzņēmums – “Brīvais vilnis” – gan apšauba Covid-19 testu patiesumu un nākamnedēļ saviem Covid-19 pozitīvajiem darbiniekiem veikšot neatkarīgo testēšanu.

Salacgrīvas Covid-19 statistiku uz augšu dzinusi kolektīva testēšana zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis”. Tur 77 gadījumi. Ja pieskaita vēl kontaktpersonas, kas arī nedrīkst iet uz darbu, radušās problēmas ar darbības turpināšanu.

Šis zivju ražotājs spiests samazināt jaudu, jo no 300 darbiniekiem mājās karantīnā aizsūtīti 120. Par notiekošo nobažījies Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs.

“Sāk trūkt darbaspēka ražošanas uzņēmumos, kuriem bizness ir ļoti apdraudēts. Te ir tas jautājums – vai mēs visi dzīvojam pa mājām – bet tad ekonomika stāv uz vietas,” saka Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).

Uzņēmuma vadītājs Arnolds Babris gan apšauba Covid-19 testu kvalitāti. 70 cilvēki, kuriem tests uzrādījis Covid-19, it kā neesot jutuši nekādus simptomus, neesot sūdzējušies par pašsajūtu. ”Tie rezultāti, kurus es ieraudzīju, manī vieš lielas šaubas, ka tie atbilst patiesībai. Es gribu noskaidrot tikai patiesību,” stāsta Babris.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kritizē “Brīvā viļņa” vadītāju par dezinformāciju, jo liela daļa no 70 asimptomātiskajiem Covid-19 slimniekiem jau bija paņēmuši slimības lapas. Taču vienalga –  ”Brīvā viļņa” vadība  70 darbiniekiem it kā bez slimības simptomiem vēlas veikt atkārtotu testēšanu. Priekšnoteikums – lai nebūtu nekādas saistības ar SPKC un lielākajām privātajām laboratorijām, no kurām valsts iepērk testēšanas pakalpojumu.

”Ja es vērsīšos Gulbja laboratorijā, ja vērsīšos Centrālajā laboratorijā, starp viņiem notiek datu apmaiņa, un, protams, es nevarēšu ticēt. Es tagad izskatu variantu, kā varētu uztaisīt analīžu testu, lai viņi būtu patiesi, bet lai nebūtu saistīti. Domāju, ka pirmdien vai otrdien būs kādi piedāvājumi,” saka Babris.

Uz TV3 Ziņu jautājumu, kāpēc gan valsts puse būtu ieinteresēta apzināti graut uzņēmējdarbību, “Brīvajā vilnī” izsaka minējumu – lai ārkārtējās situācijas aizsegā “izpumpētu” valsts budžeta līdzekļus, bet vēlāk – Eiropas Savienības naudu no Covid-19 atveseļošanās fonda: ”Ja tās saslimšanas nav daudz, tad nevar uzturēt šo ārkārtējo stāvokli un pamatot, kā tērējam naudu. Koalīcijas politiķi tagad redz, ka atnāks pieci miljardi eiro, kas ir paredzēti Covid-19 seku novēršanai, un kā tad viņi nepiedalīsies tajā.”

Tikmēr veselības ministre un SPKC kritizē Salacgrīvas zivju ražotāju. Viņi neesot pietiekami laikus savaldījuši Covid-19 uzliesmojumu.

“Uzņēmuma vadība ne gluži sadarbojas ar epidemiologiem un epidemioloģiskajiem izmeklējumiem. Tas nozīmē, ka sekas ir tieši tādas, ka uzņēmuma darbība ir ietekmēta. Šis ietekmē visu pašvaldību, un mēs zinām, ka Salacgrīva ir to pašvaldību skaitā, kurai tiks piemēroti striktākie ierobežojumi,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“Brīvā viļņa” vadītājs skaidro – lai veiktu kolektīvo testēšanu uzņēmumā, no SPKC pieprasījis juridiski noformētu dokumentu. Bez tā šis uzņēmējs it kā neesot varējis piespiest pilnīgi visus savus darbiniekus veikt Covid-19 testu. SPKC šo Brīvā viļņa prasību TV3 Ziņām nosauca par nevajadzīgu formālismu un vilcināšanos, jo Covid-19 izplatības mazināšanai svarīgs ir reaģēšanas ātrums. Epidemiologiem arī radušās aizdomas, ka zivju pārstrādes uzņēmums sākotnēji neesot iesniedzis COVID slimnieku kontaktpersonu pilnu sarakstu. Tagad SPKC lūdzis Pārtikas un veterināro dienestu un Veselības inspekciju pievērst uzmanību “Brīvajam vilnim”.