4 komentāri
Uzņēmēji izjūt pieaugošas grūtības kvalificētu darbinieku piesaistē, secināts pētījumā
FOTO: LETA

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi – norāda uzņēmēji un eksperti. Situāciju tuvākajā desmitgadē vēl vairāk saasinās 90. gados piedzīvotā tā sauktā “demogrāfiskā bedre”.

Jaunākajā “Citadele Index” pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% – par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016. gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Bankas ”Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš šos rezultātus skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju uz citām Eiropas Savienības valstīm. “Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā “demogrāfiskās bedres paaudze” – 90. tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko 10 gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks – un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku,” tā M. Āboliņš.

Latvijas bezdarba līmeņa dati jau vairākus gadus rāda noturīgu tendenci – bez darba paliek cilvēki ar zemāku izglītību, savukārt kvalificētu darbinieku pastāvīgi trūkst. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka 2016. gada beigās darba devēji Latvijā bijuši 5323 kvalificētu darbinieku meklējumos. Sevišķi liels iztrūkums jūtams kvalificētu ražošanas darbinieku, inženieru ziņā. Savukārt brīvo darba vietu skaits vienkāršās profesijās, pie kurām NVA pieskaita apkopējus, šoferus, pārdevējus, zemāk kvalificētos ražošanas darbiniekus un citus, bija aptuveni trīs reizes zemāks – 1617.

Līdzīgus datus par uzņēmēju grūtībām aizpildīt kvalificētās darbavietas parādījuši arī citi pētījumi. Piemēram, 2016. gada rudenī veiktā Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujā 70% uzņēmēju atzinuši, ka izjūt pastāvīgas grūtības piemērotu darbinieku atrašanā. Uz to, ka tieši kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem ražošanas attīstībā un ekonomikas izaugsmē Latvijā, vairākkārt norādījis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, Latvijas Bankas speciālisti, kā arī ārvalstu eksperti, aicinot nekavēties ar eksakto un inženierzinātņu izglītības reformām.

TOP komentāri

  • reeeeeeee
    +3 +3 0

    reeeeeeee

    nu redziet padomju izglitibas darbaspeks noveco, a jauno apzinigo darbaspeku pa brivvalst laiku neesat sagatavojushi.
  • Yggy
    +1 +1 0

    Yggy

    Es ar lielāko prieku pārkvalificētos, ja vien tas būtu tik vienkārši. Par cik man jau ir augstākā izglītība savā specialitātē, bet novadā darbu nevarēju, cerēju uz iespējām NVA. Nu kā lai bezdarbnieks spēj iegūt izglītību pieprasītajās kvalifikācijās, ja nav naudas.Un NVA dod iespēju tikai tiem,kam vsp nav izglītības, bet tiem pa lielam interesē tikai pabalsts šodienai.Tgd,lai pabarotu ģimeni, daru darbu,kurā solījos neatgriezties.Lai uzņēmēji un valsts nesūdzās, bet statēģiski piedomā kā ražot sev speciālistus.
  • fūrists
    0 0 0

    fūrists

    Tagad fūristi ir vajadzīgi ,bet nav vajadzīgi pensionāri. Tūliņ katrs cilvēks būs zelta vērtībā ,arī pensionāri.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl