Uz Latviju izraidītajiem bēgļiem iesaka kļūt par ubagiem

4 komentāri

Ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš Vācija izraidīja un atpakaļ uz Latviju deportēja 11 sīriešus ar bērniem, kas Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros ir piesaistīti Latvijai. Lai arī tiek prognozēts, ka šādu atpakaļ atsūtīto personu skaits drīzumā pieaugs, labklājības un iekšlietu ministriem nav plānu šiem bēgļiem sniegt valstisku palīdzību. Labākais, ko varot darīt, vismaz šobrīd pievērt acis, ka pretlikumīgi, taču humānu apsvērumu dēļ šīm personām pajumti dod centrā “Mucenieki”.

No Vācijas izraidīto, atpakaļ uz Latviju deportēto bēgļu dēļ, kuri Latvijā nu ir bez naudas un bez dzīvesvietas, vismaz šobrīd neveidos jaunas palīdzības programmas, – saka labklājības ministre. Tāpat tikšot ignorēts ANO Bēgļu aģentūras aicinājums mainīt noteikumus, lai atkal izmaksātu kādus pabalstus un piešķirtu sociālos mentorus. Ministre skaidri atzīst, – gultasvietas bezpajumtnieku patversmēs un bērni krīzes centros esot vienīgais atbalsts, ko valsts varot piedāvāt.

“Taisnākais ceļš īstenībā ir uz patversmi, kur viņi varētu nonākt. Pirms tam, kad pameta Latviju, viņi tika brīdināti, ja atgriezīsies atpakaļ, šeit viņiem nekas īsti nepienāksies. Šobrīd tam īsti risinājuma nav, un pie reizes gribētu teikt, ka mums ir arī pašiem savi cilvēki, tiešām vecie cilvēki, kas arī ubago un sēž uz ielas,” saka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Lai šos nesen no Vācijas izraidītos Eiropas Savienības bēgļu kvotas ietvaros Latvijai piesaistītos 11 sīriešus, no kuriem astoņi ir bērni, glābtu no bezpajumtnieka likteņa, naktsmājas šobrīd dod patvēruma meklētāju centrs Muceniekos. Tas gan ir pretlikumīgi, jo abām ģimenēm statuss tika piešķirts jau pirms diviem gadiem, un tātad uzturēties Muceniekos vairs nav tiesību. Taču vai tomēr izmitināšanu Muceniekos varētu legalizēt vismaz kā risinājumu, mainot noteikumus un piešķirot centram papildu naudu, iekšlietu ministrs ir noraidošs. Ministrs cer, – šie sīrieši vienkārši atkal aizbrauks projām.

“Viņi arī kārto uzturēšanās atļaujas atjaunošanu jeb pagarināšanu. Tiklīdz šāda uzturēšanās atļauja tiks pagarināta, šiem cilvēkiem ir legālas tiesības pārvietoties Šengenas zonā un dzīvot, kur viņi vēlas,” saka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Tik vienkārši tas gan nav, jo viņiem ir aizliegts legāli strādāt jebkur citur Eiropas Savienībā kā tikai Latvijā, un arī Latviju kā sava statusa piederības valsti viņi nedrīkst mainīt. Tā ka Vācija arvien aktīvāk sākusi deportēt šādus bēgļus, tad Sabiedrības integrācijas fondā pieļauj – liela daļā no Latvijas 374 bēgļu kvotas personām drīz varētu te atgriezties.

“Mēs nevaram izlikties, ka šī jautājuma nav. Bērni ir mazgadīgi, un viens ir ļoti mazs. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, protams, bērnus nevaram sodīt par vecāku izvēlēm, vai vecāki izlēma šeit palikt vai ne. Visticamāk, gribam vai ne, bet risinājums ir jāmeklē. Latvijas Sarkanais Krusts pie mums vēršas un prasa, ko darīt, tad arī mums ir jājautā tālāk, ko darīt,” norāda Sabiedrības integrācijas fonda projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre.

“Ir jābūt valsts politikai, ko ar šādiem cilvēkiem darīt. Tas nevar būt atsevišķu nevalstisku organizāciju kaut kāds projekts. (LNT: Kādam tad vajadzētu būt tam valstiskajam risinājumam?) Es domāju, ka mums ir pietiekami gudra valsts un diez vai man viņiem ir jādod padomi,” saka Latvijas Sarkanais Krusts ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Taču Labklājības ministre, līdzīgi kā iekšlietu ministrs, uzskata, bēgļi atkal varētu nenovērtēt Latvijas centienus palīdzēt, tāpēc šobrīd nekādi nereaģēšot: “Ja mēs tagad atkal nodrošinātu viņiem šos pakalpojumus, tad uz cik ilgu laiku. Visticamāk, viņi atkal pametīs un atkal atgriezīsies atpakaļ, un tas būs nebeidzams process.”

Taču jāatgādina, – Latviju viņi pameta, jo ar 130 eiro bēgļa pabalstu nespēja noīrēt mājokli, par to vēl sagādāt ēdienu. No otras puses, Latvijas Sarkanais Krusts, kas sniedza mentoru pakalpojumus, uzsver, – paši bēgļi tomēr varēja izrādīt lielākus centienus integrēties Latvijā.

“Viņu prasības ne vienmēr bija jumts virs galvas, vajadzēja eiro remontu. Vajadzēja darbu, kurā nav daudz jāstrādā, bet daudz maksā,” skaidro Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs.

Šobrīd palīdzību 11 sīriešiem, kas izraidīti no Vācijas, mobilizē ar Latvijas Sarkanā Krusta un “Facebook” labdarības grupas ”Gribu palīdzēt bēgļiem” biedru atbalstu.