Unikāls darbs – “Rīgas biržā” atklāta Latvijas restauratoriem veltīta izstāde

0 Komentāru
Unikāls darbs – “Rīgas biržā” atklāta Latvijas restauratoriem veltīta izstāde
KRISTĪNE VIĻUMA, LNT ZIŅAS

Mākslas darbi, kas muzeju ekspozīcijās izskatās skaisti un cēli, nereti iepriekš ilgu laiku atradušies restauratoru darbnīcās, taču šī aroda meistaru ieguldījums retu senlietu atjaunošanā, paliek ēnā. Tāpēc mākslas muzejā “Rīgas birža” atklāta Latvijas restauratoriem un viņu unikālajam veikumam veltīta izstāde.

Restauratoru varētu salīdzināt ar ārstu. Ja mediķis palīdz uzlabot cilvēku veselības stāvokli, tad restaurators atjauno un saglabā vairākus gadu desmitus vai pat gadu simtus senus priekšmetus, lai tie nekļūtu par pīšļiem, bet turpinātu savu dzīvi, piemēram, muzejos. Pirms jebkura objekta restaurācijas vispirms veic sīku izpēti.

“Viena būtu mākslinieciskā izpēte – mēs saprotam, kā šis objekts ir veidojies, kas viņu ir veidojis, kas viņā ir saglabājies oriģināls, kas viņā ir nomainīts laika gaitā. Un otra izpēte ir, protams, materiālzinātniska, tā ir orientēta, lai saprastu, kāpēc materiāls ir saglabājies tieši šādā stāvoklī, kas ir izraisījis viņa sabrukšanu, kādas ir viņa sastāvdaļas un kā viņas laika gaitā ir novecojušas,” skaidro Latvijas Restauratoru biedrības priekšsēdētājs Ronalds Lūsis.

Pēc izpētes restaurācijas zinātniskā padome lemj par to, kā konkrēto priekšmetu atjaunot, jo tas var sastāvēt no vairākiem elementiem, kurus pareizi apstrādāt var tikai speciālistu komanda. Meistariem jāpārliecinās arī par to, kā nākotnē varētu uzvesties materiāli, kuru izmantos restaurācijas procesā. Agrāko laiku tehnoloģijas bieži vairs nav iespējams atkārtot, jo zināšanas par tām ir zudušas, tāpēc jāņem talkā mūsdienu materiāli. Pārsvarā restaurators specializējas konkrētā jomā, taču aroda nianses var apgūt vien vairākos gadu desmitos. Piemēram, kā rīkoties, ja Nīcas vainagā iešūtās pērlītes sāk korodēt?

“Tur ir vilna, tur ir kokvilna, tur ir lins, tur ir stikls, tur ir nātrija stikls, bronza, kartons. Nu lūk, un ja šādus priekšmetus atjauno mums ir jādomā, lai visi šie materiāli būtu pietiekami sabalansēti 11 un ko var darīt ar vienu materiālu nevar darīt ar otru materiālu,” saka tekstiliju restauratore Indra Saulesleja.

Ikviena objekta restaurācija ir skrupulozs darbs, kas var ilgt no vairākiem mēnešiem līdz pat gadiem. Turklāt restauratoram jāpiemīt ķirurga precizitātei un pacietībai.

“Pārsvarā ir virsmas deformācija – krakalūru plaisas – bīstamas, kustīgas, nevar nemaz pārvietot. Citreiz ir tādi pacēlumi, ka labāk nemaz nekustināt vispār nemaz. Tās ir jāstiprina, jāpresē un tad jau redz, kas tur notiek. Jo vecāka glezna, jo grūtāk – tie visi krāsas slāņi ir daudz cietāki, grūtāk ar to tikt ar deformāciju galā,” norāda glezniecības restauratore Dita Murziņa.

“Nonākot pie restauratora tādus materiālus vispirms dezinficē, un tad mēs pa lapai lokām vaļā, tīrām, skalojam, līmējam, presējam. Un tad, kad visas šīs lapas ir apstrādātas, tad var no jauna iesiet sējumā,” teic rokrakstu, dokumentu, grāmatu restauratore-meistare Dace Dubrovska.

Kopumā izstādē apskatāmi vairāk nekā 150 dažādi priekšmeti un senākie no tiem saistīti ar Latvijas teritorijā veiktiem arheoloģiskiem izrakumiem, kuros atrastas 10. un 11. gadsimtā radītas senlietas.

Izstādē pie ikviena darba fotogrāfijās var aplūkot arī tā sākotnējo stāvokli, kādā tas nonācis restauratoru rokās. Turklāt ekspozīcijas veidotāji apmeklētāju vēlas pārsteigt gan ar sakrālu, gan sadzīvisku priekšmetu piemēriem.

“Mums ir šie sakrālie priekšmeti uz centrālās ass, bet tajā pašā laikā, lai uzsvērtu, ka tā restaurācija ir ļoti utilitāra lieta, mums ikdienā nepieciešama, tad ir Vanšu tilta slogošanas fotogrāfija tajā pusē,” saka izstādes scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Izstāde Mākslas muzejā “Rīgas birža” būs apskatāma līdz pat 9. jūnijam.

0 Komentāru