2 komentāri

Vairāk nekā 70 kaķu dažu nedēļu laikā – tik daudz četrkājaino mīluļu pēc atsavināšanas šajā mēnesī nodoti dzīvnieku patversmē. Zemkopības ministrijā uzskata, ka šos gadījumus rada bezatbildīgi cilvēki, no kuriem simtprocentīgi pasargāties nav iespējams. Taču dzīvnieku patversmes vadītāja iebilst. Viņa ir pārliecināta, ka ”kaķu tantes”, kuras par dzīvniekiem neprot rūpēties, iespējams ierobežot, mainot likumus.

Smaka, netīrība, spalvas, ēdienu paliekas, kundze gados un 32 kaķi. Tāda aina pavērās Rīgas pašvaldības policistiem, kuri pēc izsaukuma iegāja kādā Purvciema dzīvoklī. Tagad kaķi ir nogādāti dzīvnieku patversmē, bet sieviete dzīvoklī dzīvo viena.

Mājdzīvnieku labturības likumā noteikts, ka vienam kaķim jābūt vismaz pieciem kvadrātmetriem telpas, bet gadījumā, ja mājās ir pieci vai vairāk kaķu, tad par to jāpaziņo Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD). Taču pat veterinārajā dienestā atzīst, ka prasība ir formāla. Arī “kaķu tantes” kaimiņi pēc piedzīvotā secina, ka likums nedarbojas.

“Ņemot vērā, ka tā ir formāla prasība, kuru neviens neievēro, te arī rodas tas stāsts, jo viņa vāca visus kaķus – klaidoņus, kas pa ielām staigāja, kuru mājokļu un vides departaments nav paspējis sterilizēt un tur arī rodas tas daudzums,” stāsta kaimiņš Andrejs.

“Pēdējie gadījumi ir pietiekami kliedzoši, lai saprastu, ka tā nevar turpināties.” To, ka neviena patversme Latvijā ilgtermiņā nespēs tikt galā ar tik strauju kaķu pieplūdumu, tāpēc ir jāmaina likumdošana, norāda dzīvnieku patversmes ”Ulubele” vadītāja. Ilze Džonsone ir pārliecināta, ka kaķu sterilizēšana un kastrēšana ir vienīgais drošais ceļš, kas var ierobežot nekontrolētu vairošanos.

“Es nedomāju, ka vajadzētu apgrūtināt PVD ar tādu lietu, ka kādam 60 kvadrātmetru dzīvoklī ir, piemēram, 12 sterilizēti kaķi. Problēma sākas, kur ir nesterilizēti dzīvnieki, bet par to likums klusē,” saka Džonsone.

Dzīvnieku saimniekus varētu motivēt, nosakot mazāku gada nodevu, ja viņi mīluli ir aizveduši sterilizēt. Nebaidīties un ziņot – Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Ansone uzlabojumus saskata kaimiņu vērīgumā. Cilvēki laikus ziņojot varētu palīdzēt problēmas atklāt krietni agrāk. Taču tādi problēmu gadījumi esot pārāk mazskaitlīgi, lai būtu nepieciešamas nopietnas likumdošanas izmaiņas: “Tie ir atsevišķi gadījumi, viņi ir skaļi, bet šos gadījumus kompetentās iestādes risina.”

Pēc tam, kad kaķi no Purvciema aizvesti uz patversmi, tika uzieti jau 45 kaķi neatbilstošos apstākļos. Jaunciemā, dārziņu teritorijā kaķi bija iesprostoti nelielos būros. Tos audzēja ar nolūku pārdot.

Arī šajā gadījumā likumdošana klibojot, patversmes pārstāve norāda, ka nepieciešams uzlabot audzētāja izsekojamību. Jo, piemēram, Jaunciema audzētāji jau iepriekš bija nonākuši patversmes redzes lokā, taču tas audzētājiem netraucēja turpināt nodarboties ar nežēlīgo uzņēmējdarbību.

TOP komentāri

  • Nepiekritīšu
    +2 +2 0

    Nepiekritīšu

    Ja cilvēks var tikt galā, nodrošināt labus apstākļus, tad lai tur kaut 30 kaķus. Galvenais, lai labi gan saimniekam, gan kaķiem.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl