TV izplatītāji nesteidz atbalstīt Valsts prezidenta ierosinājumu noteikt latviešu valodas īpatsvaru televīzijā

4 komentāri

Veicināt piederības sajūtu Eiropas kultūrtelpai. Šis ir viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc Valsts prezidents rosina veikt izmaiņas likumdošanā, nosakot principus, pēc kādiem jāveido televīzijas kanālu piedāvājums. Akcents likts uz krievu valodā raidošu kanālu proporcijas mazināšanu līdz 20%.

Veikt izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā rosina Valsts prezidents. Pirmie aspekti jau pārrunāti atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Vienkāršoti izsakoties – 80% kanālu piedāvājuma vajadzētu veidot no latviešu valodā raidošiem kanāliem, kā arī kanāliem kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodām. Atlikušie 20% citās. Pilnīgi skaidrs, ka šajā sadaļā runa ir par kanāliem krievu valodā, kas Latvijā ir skatītāko vidū.

“Šis pieprasījums rodas ne jau tāpēc, ka klienti grib dzīvot citā informatīvajā telpā, bet tāpēc, ka daļa klientu nevar patērēt saturu angļu, franču vai citās valodās,” saka “BALTCOM” valdes locekle Tīna Lūse, kura arī norāda, ka viļņošanās klientu vidū jau jūtama.

“Mums jau šobrīd zvana krievvalodīgi runājoši klienti, kas saka, ka migrēs uz satelīta platformām, un ne jau legālajām, bet tām, kuras valstī ir pieejamas brīvi,” bažas pauž Lūse.

Tieši tas satrauc biedrību par legālu saturu. Klientiem, kuri reģistrētu kabeļoperatora pakalpojumus izmanto, galvenokārt, lai skatītos Krievijas šovus, šis varētu būt mudinājums meklēt alternatīvas. “Man ir bažas, ka šādi neizsvērti priekšlikumi, iegrūsti starp lasījumiem likumā, panāks pretēju efektu,” saka biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva.

Mūsdienās uzņēmumi televīziju nereti piedāvā skatīties uzreiz dažādos veidos – pa kabeli, interkatīvi vai internetā. Un var veidoties situācija, ka katrai no šīm platformām savs specifisks risinājums.

Realitātē prezidenta rosinātā proporcija vēl nenozīmēs mazāk kanālu krievu valodā. Jautājums ir: kā mēra un no kā mēra. Jo lielāks kanālu saraksts, jo labākas iespējas variēt.

“Lai izpildītu to 80/20, tas ir atkarīgs no tā, cik liela ir pamatpaka. Turklāt tā likumā nav definēta, un katram tas ir atšķirīgs. Mums ir 60 kanāli pamatpakā, un tad atkarībā no metodes, kā rēķina to kvotu, kas nav tālu no tā, kas mums pakā jau ir,” saka “Tet” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.

Ja izmaiņas tomēr tiks ieviestas, visvairāk tās izjutīs klasiskās kabeļtelevīzijas vai virszemes televīzijas klienti. Digitālās platformas jau ir pārmaiņu priekšā.

“Būtiski saprast, ka pamatpakas princips ir aizejoša parādība. Cilvēki patērē saturu pēc pieprasījuma, citādi būvēts pakalpojums, citas platformas sāk dominēt, tāpēc jāskatās, kādu labu sabiedrības interesēm tas nes,” norāda Meisītis.

Citiem vārdiem – auditorija abonēs konkrētus kanālus vai pat konkrētus raidījumus. Levita ierosinājums nāk aptuveni 20 gadus par vēlu.

4 komentāri