Tuvāko divu gadu laikā bez darba paliks vairāki simti skolotāju

3 komentāri
Tuvāko divu gadu laikā bez darba paliks vairāki simti skolotāju
FOTO: LETA

Šonedēļ Izglītības ministrija ar pašvaldībām vienojās par kārtējo mazo skolu slēgšanu, šogad 1. septembrī uz klasi aicinošais zvans neskanēs vēl 11 skolās, bet tuvāko divu gadu laikā bez darba paliks vairāki simti skolotāju.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ tā sauktā skolu tīkla optimizācija notiek jau kopš krīzes laika sākuma, un tā nemainīgi tiek uztverta kā sāpīga paradigma – ja nav skolas, beidzas arī dzīve.

Smiltenes novada Brantu pagasta autobusa pieturas nosaukums “Brantu skola” ir kā iekapsulēta vēsturiskā palieka.

Skola likvidēta jau 2009. gadā.

Brantu pamatskolas pēdējā direktore Ruta Kampe līdz ar iestādes likvidāciju aizgāja pensijā. Lai sniegtu interviju LNT raidījumam Top 10, Ruta atgriežas ēkā pirmo reizi šo teju septiņu gadu laikā.

Pie Brantu muižas ieejas joprojām atstāts skolas uzraksts. Nav noņemts arī zvans. Ne tādēļ, ka pašvaldība cerētu te reiz atjaunot skolu, bet gan kā simbolisks apliecinājums – pavēle likvidēt skolu aiz sevis atstāj pamestību.

Līdz ar pamatskolas slēgšanu arī ēka ir praktiski ir mirusi. Ko citu šeit ierīkot, pašvaldībai īsta plāna nav.

Ēkas uzturēšana izmaksā dārgi tamdēļ, pašvaldība to vēlas pārdot izsolē, bet līdzšinējās bijušas neveiksmīgas. Pat par 50 tūkstošiem eiro šo milzīgo muižas kompleksu nevēlas pirkt.

Bieži vien tiek slēgtas skolas, kurās iepriekš nesen ieguldīti paprāvi naudas līdzekļi remontos. Kad ēka paliek tukša, rodas jautājums par investīciju lietderīgumu, Izglītības ministrijas neesošu vai slikto sadarbību ar pašvaldībām plānošanā.

Foto:

Vairākas slēgtās skolas atradās vēsturiskās ēkās, bet, ja pašvaldība nespēj atrast tai atrast jaunu funkciju, šie vietējās nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi, neapkurināti un neapdzīvoti, palēnām iet bojā.

Līdzīgi kā šī Brantu muiža. Taču lauku mazo skolu slēgšanai ir arī smagas sociāldemogrāfiskas un sociālekonomiskas sekas, – Brantu pagasta vadītāja brīdina tās pašvaldības, kurās šogad slēgs 11 skolas.

No izziņošanas skolu slēgt līdz reālam pēdējam zvanam esot jābūt ilgākam pārejas periodam, nevis vien daži mēneši, – vērtē pagasta vadītāja.

Brantos tas vispār bija pat viens mēnesis pirms jaunā mācību gada. Izglītības ministrijas straujie lēmumi vienkārši līdz šim nostādījuši fakta priekšā bez iespējas nesāpīgāki pārkārtot sociālekonomisko dzīvi.

Slēgtās skolas pēdējā direktore uzskata – politiķi un sāpīgo lēmumu pieņēmēji Rīgā nedomājot par lauku cilvēkiem.

Brantu iedzīvotāja Rasma, kura pati un viņas divi bērni reiz izmācījušies šajā skolā, novērojusi, – ģimenes emigrē uz novada centru Smilteni un blakus pagastiem, kuros ir skolas.

Rasma uzskata – skolas būtu jāsaglabā arī nodarbinātības dēļ, jo nabadzīgajos laukos katra darbavieta ir svarīga.

Pēdējie zvani visā Latvijā tika intensīvi zvanīti 2009. gadā. Tad slēdza 57 skolas.

Kopumā pēdējo desmit gadu laikā slēgtas 116 skolas. Bilskas pagasta vadītāja mazo skolu likvidēšanā vaino skolotāju pašreizējo atalgojuma modeli – nauda seko skolēnam. Lai nenokļūtu slēdzamo skolu sarakstā, lauku skolas cita no citas aktīvi pārvilina bērnus. Par to skaļi netiek runāts.

Lielajām izmaksām neadekvāti mazs skolēnu skaits ir izglītības ministrijas galvenais arguments skolu slēgšanai. Slēgto skolu darbinieki gan apšauba skolu tīkla optimizācijas finansiālo labumu. Izglītības budžetā naudas jau nav tamdēļ kļuvis vairāk un skolotāju algas nav palikušas lielākas.

Skolu slēgšana turpināsies un tiks pārskatīta esošo pedagogu skaita lietderība katrā mācību iestādē.

3 komentāri