Tūrisms Covid-19 laikā: problēmas tikai viesnīcām Rīgā, jo reģionos noslodze joprojām ir liela

Pievienot komentāru

Latvijas tūrisma visa nozare nav kraha priekšā Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ. Problēmas ir tikai viesnīcām Rīgā, kas līdz šim pilnībā paļāvās uz ārvalstu tūristiem. Tikmēr Latvijas reģionos, sevišķi lauku naktsmītnēs, bizness tieši uzņēmis sen neredzētus apgriezienus. Noslodze bijusi tik liela, ka, piemēram, Latgales viesu māju īpašnieki jūtoties pamatīgi nostrādājušies.

Kuldīgas viesnīca Virkas muiža ir starp tām daudzajām naktsmītnēm reģionos, kurus pārsvarā neietekmēja ārzemnieku iebraukšanas ierobežošana Covid-19 dēļ. Ienākumus nodrošināja Latvijas vietējie apceļotāji, galvenokārt rīdzinieki.

“Tie trīs mēneši bija tiešām kaut kas neredzēts. Bija ļoti liela tūristu plūsma Kuldīgā,” saka ”Boutique Hotel Virkas muiža” pārvaldnieks Krists Bergmanis.

Un finansiāli veiksmīga šī sezona bijusi ne tikai naktsmītnēm, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Piemēram, Kuldīgas kafejnīcā ”Pagrabiņš” stāsta – izdevies atgūt pat tos zaudējumus, kas radās dīkstāves laikā pavasarī.

“Šī sezona bija ļoti laba. Varētu teikt, ka pat pēdējo desmit gadu laikā ražīgākā. Tā vietējā naudiņa palika tepat. Nebija ārzemnieku, bija vietējie,” stāsta Kuldīgas kafejnīcas ”Pagrabiņš” vadītājs Raimonds Lappuķis.

Asociācija ”Lauku Ceļotājs” atviegloti saka – naktsmītnes reģionos ļoti īsā laikā uzkrājušas naudu, lai pārlaistu tradicionāli kluso sezonu.

”Cilvēkiem tā naudiņa, kas bija paredzēta Kiprai un Itālijai, tā tiek atstāta Latvijā. Tas ir ļoti labi mūsu ekonomikai. Mūsu uzņēmēji nesūdzas. Daži pat saka – tā ir bijusi labākā sezona kā jebkad,” norāda Latvijas lauku tūrisma asociācijas ”Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele.

Arī pat kempingiem, piemēram, Burtnieku novada ”Ezepriedēs”. ”Salīdzinot ar citiem gadiem, arī septembris un oktobris šobrīd ir pieprasīts vairāk nekā citus gadus. Mēs kā kempings sezonu vērtām ļoti pozitīvi. Viesu bija daudz. Vairāk nekā vienmēr un parasti. Kempings izjuta cilvēku pieplūdumu,” teic kempinga vadītāja Zane Jēgere.

Un nauda plūdusi arī uz naktsmītnēm Latgalē. Pat tām, kas citus gadus nīkuļoja. Piemēram, ieraugot aktīvā tūrisma un kulinārā mantojuma plašās iespējas Krāslavas novadā, ceļojošie Latvijas iedzīvotāji pagarinājuši uzturēšanos naktsmītnēs, atstājot Latgalē vēl vairāk naudas.

”Lielākā daļa ir bijuši pirmo reizi ne tikai Krāslavas novadā, bet vispār Latgalē. Visas nedēļas bija noslogotas. Ja pirms gada vai diviem pārsvarā brauca un nakšņoja sestdien un svētdien, tad šogad visu nedēļu. Aprunājoties ar lauku māju un viesu māju īpašniekiem, viņiem visas nedēļas bija pilnas. Patiesībā, viņi esot jau noguruši. Mums tas Covid savus plusus ienesa mūsu reģionā,” atzīst Krāslavas novada tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kazačuka.

Kamēr Rīgas izmisušās četrzvaigžņu viesnīcas šobrīd cenu nolaidušas līdz 30 eiro par nakti, tikmēr reģionos, piemēram, Kuldīgā un Liepājā joprojām vienas nakts cena nedēļas nogalē pārsniedz pat 100 eiro.

”Cenas patiešām bija augstas, jo pieprasījums pēc Liepājas bija ļoti liels. Ja skatāmies tagad jau septembri, tad septembrī ar katru aizvērtu valsti pieprasījums krītas, bet Liepāju vēl joprojām izvēlas rīdzinieki. Jāsaprot, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un viņiem prasās izbraukt ārpus Rīgas brīvdienās. Tas ir tas mūsu un citu reģionu veiksmes stāsts,” norāda Liepājas viesnīcas ”Amrita” vadītāja Daiga Jansone.

”Lauku naktsmītnēm nav iemesla tādu cenu nolaist, jo ir pieprasījums. Nav tā nepieciešamība par katru cenu to viesi kaut vienu reizi pārnakšņot,” saka tūrisma asociācijas ”Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele.

Finansiāli ne tik labu sezonu pieredzējušas lielās atpūtas zāles ar sporta kompleksiem, kuru galvenais fokuss – korporatīvie pasākumi, lielas viesības un banketi. Tie vairumā nenotika.