Turīgās Pierīgas pašvaldības nesaskata ekonomiskus ieguvumus no novadu apvienošanas

0 Komentāru
Turīgās Pierīgas pašvaldības nesaskata ekonomiskus ieguvumus no novadu apvienošanas
PAULA ČURKSTE, LETA

Pašvaldību domas par piedāvāto reformu dalās. Dažos novados tā īpašas izmaiņas nenes. Citviet, īpaši Pierīgā, turīgās pašvaldības nesaskata ekonomisko pienesumu no novadu apvienošanas un bažījas, kā turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem visus pakalpojumus. Savukārt Liepājā uztraucas, vai apvienošana ar apkārtējiem novadiem nebremzēs pašas pilsētas attīstību.

Pašlaik Pierīgā ir 16 dažādu novadu, ko administratīvi teritoriālā reforma piedāvā aizstāt ar vismaz pieciem. Babītes novadu apvienotu ar Mārupi, Ķekavu – ar Baldoni, Salaspili – ar Stopiņiem un Ropažiem. Lielākā apvienošanās gaidāma ap Ādažiem, kuriem varētu pievienot Garkalnes, Saulkrastu, Carnikavas un Sējas novadus.

“Vai tad sliktāk būs. Bagāti Ādaži, bagāta Garkalne, būs kārtīgs rajons,” saka garkalnietis Andris. “Garkalnē nekas nenotiek. Paši redziet, kā te izskatās. Varbūt vairāk šeit tiks darīts,” cerību pauž vietējā iedzīvotāja Elfrīda.

“No mums jau nekas nav atkarīgs. Nedomāju, ka viegli ies ar šo reformu, pašvaldības cīnīsies par savu naudiņu un varu,” domā Garkalnes iedzīvotājs Viktors.

Ādaži, kas būtu lielā novada centrs, šo piedāvājumu uzņem bažīgi. Pilnībā jāmaina saimnieciskais modelis, tajā skaitā ceļu, skolu, sabiedriskā transporta uzturēšana. Reforma pagaidām arī nerisina, kur veidot sociālās aprūpes centrus, policijas iecirkņus.

“Lielāks budžets nozīmē, ka pašvaldība var nopirkt greideri, jo ir pietiekams mērogs uzturēt ceļus. Sliktā lieta ir reaģēšanas laiks, kā izveidot pakalpojumus sniedzošos dienestus, lai tie būtu tuvu,” norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).

Vēl vairāk jautājumu ir pievienojamajai Carnikavai. Gaujas krastos novietotais novads sevi redz kā spēcīgu un pašpietiekamu, un nesaskata ekonomisku pienesumu teritoriju apvienošanai.

“Šie milzīgie attālumi, pasažieru pārvadājumi. Mums vēl šobrīd nav pamatnostādņu pasažieru pārvadājumiem. Ja mēs ņemam to pašu Carnikavas variantu, Carnikavas iedzīvotāji uz Ādažiem pat pie ārsta netiek, jo sabiedriskais transports kursē dažas reizes dienā. Kā tas viss būs, kā tas ies kopā?” vaicā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Platības ziņā lielākās būtu Madonas un Liepājas pašvaldības. Liepāja būtu starp lielākajām arī iedzīvotāju skaita ziņā – pievienojot klāt Pāvilostu, Grobiņu, Nīcu, Rucavu, Priekuli, Vaiņodi, Durbi un Aizputi, šajā novadā dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

“Vai nebūs tā, ka tuvākos gadus veltīsim nevis pilsētas attīstībai, bet koncentrēsimies uz iekšējām problēmām. Domāsim, kā skolas, bāriņtiesas apvienosim. Kā sociālos pakalpojumus spēsim iedot visā reģionā,” norāda Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Ir arī pašvaldības, kuras reformu uzņem labvēlīgi. Dažviet jaunais plānojums atgriežas pirms desmit gadiem likvidēto rajonu izskatā.

“Šie aizvadītie desmit gadi, kad mēs bijām sešās daļās sadalījušies, ļāva šiem novadiem apjaust sevi un attīstīties. Ja laikmeta prasības prasa apvienoties, mēs spēsim vienoties,” pauž Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LRA).

“Dabīgā kustība ir nostiprināta kartē. Redzu, kā ir iespējams saglabāt visa veida pakalpojumus katrā apdzīvotā vietā, koncentrējot speciālistus, kuri mums ļoti trūkst,” saka Valmieras mērs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei).

0 Komentāru