Komentāri

Bēgļiem Latvijā nav viegli sākt patstāvīgu dzīvi. Pie šāda secinājuma sociālantropoloģe Agita Lūse nonāca pēc tam, kad deva patvērumu bēģlu ģimenei no Afganistānas un redzot, ar kādiem šķēršliem jāsaskaras, lai sāktu stabilu dzīvi.

Ar savu pieredzi saskarsmē ar bēgļiem sociālantropoloģe Agita Lūse vēlējās dalīties pēc tam, kad TV3 ziņu sižetā par bēgļu atgriešanos Latvijā Labklājības ministrijas pārstāvis pauda viedokli, ka šie cilvēki nemaz nepūlas iekārtot dzīvi Latvijā, bet pie pirmās izdevības dodas uz Vāciju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijā bēgļi priekšā ir par daudz šķēršļu – pie šāda galvenā secinājuma nonāca Agita, kad palīdzēja kādai bēgļu ģimenei nostāties uz kājām. Visupirms viņa sniedza viņiem pajumti.

Agita Lūse, sociālantropoloģe

Dzīvoklis palika tukšs, bet bija uz visu sezonu apmaksāta apkure. Man likās muļķīgi atstāt tukšu dzīvokli, ja cilvēkiem trūkst pajumtes.

Tā viņa sastapa uzbeku ģimeni – tēvu ar diviem maziem bērniem. Šie cilvēki nāca no uzbeku kopienas Afganistānā, kur šo minoritāti pārāk labi neieredz. Uzbekistāna saviem tautiešiem patvērumu nesniedz.

Agita Lūse, sociālantropoloģe

Viņiem ceļš bija sarežģīts, viņi nebija tipiskie patvēruma meklētāji. Viņi bija cietuši no konfliktsituācijām Centrālāzijā.

Ģimene ieguva alternatīvo statusu un pēc patvērumu centra ”Mucenieki” atstāšanas sāka meklēt veidus, kā dibināt dzīvi Latvijā. Pirmais šķērslis – tēvs nevarēja sākt strādāt, jo nebija, kas pieskata bērnus – lai tiktu dēls tiktu bērnudārzā un meita skolā, vajadzēja iestāties rindā. Nākamais šķērslis – tā kā tēvs runāja krievu valodā, bet nemācēja tajā ne lasīt, ne rakstīt, viņam bieži vajadzēja pavadoni.

Agita Lūse, sociālantropoloģe

Nācās braukt līdzi. Man šķita, ka esmu iedevusi pajumti un tas jau ir daudz. Bet es jau nevaru viņus atstāt tā vienus pašus mazā ciematiņā, no kuriens uz Rīgu nav tik vienkārši tikt.

Valsts iestādes bēgļiem nav gatavas

Trīs mēnešus Agita studēja likumus un iespējas, gāja līdzi uzbeku draugam uz dažādām valsts iestādēm. Šajā laikā viņa novēroja, ka tās tomēr nav gatavas darbam ar bēgļiem. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā tēvs vēlējās reģistrēties kā darba meklētājs un pieteikties uz latviešu valodas kursiem, saņemot vajadzīgo kuponu.

Agita Lūse, sociālantropoloģe

Kamēr mēs tur bijām, starp divām darbiniecēm radās strīds, vai šim bēglim dot kuponu, vai nē. Viena kundze teica, ka jādod kupons, jo jauns noteikums. Otra – kamēr nebūšu redzējusi rakstisku rīkojumu, nedošu. Tajā dienā to kuponu tā arī nedabūjām.

Uz konsultāciju pie nodarbinātības valsts aģentūras darbinieces viņš tika tikai pēc mēneša. Pēc vairākiem mēnešiem, dažādos veidos meklējot darbu, viņam rokas tomēr nolaidās un ģimene nolēma braukt uz Vāciju, kur tēvam dzīvo māsa.

Agita Lūse, sociālantropoloģe

Sākumā es biju apvainojusies, jo man likās, ka vajag taču izmēģināt visus variantus. Cerēju, ka izaugs bērni, paliks šeit, izmācīsies, kļūs par pilsoņiem. Bet pēc tam man tas kļuva saprotamāks, arī redzot, kā tas veicās likteņbiedriem, kas tomēr aizbraukuši.

Vācijā bērni uzreiz dabūja vietu bērnudārzā un skolā, bet kā dzīvesvietu viņiem ierādīja viesnīcu, kur dzīvo tikai bēgļi un dzīvošanas izdevumus sedz Vācijas sociālās iestādes.

Pēc gūtās pieredzes Agita vēlētos, lai Latvija būtu bēgļiem pretimnākošāka, ņemot labo piemēru no citām valstīm, kaut vai no kaimiņiem, kur valsts nodrošina mājvietu līdz brīdim, kamēr atrasts darbs.

Uz jautājumu, ko viņa pati guva, palīdzot bēgļiem, Agitai atbilde ilgi nav jāmeklē. Viņa ne tikai vairāk uzzinājusi par to, kā dzīvo tik tālā valstī kā Afganistāna, bet arī novērtējusi dzīvi, kad ir darbs, vaļa kalt nākotnes plānus un mājas – vērtība, kas uzbeku bērnu zīmējumos ir pašā centrā.

 

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl