Komentāri
Trūkst stimula ieguldīt Latvijā, atzīst ārvalstu investori
FOTO: LETA

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā ”FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016” par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka ”Jaunākais ”FICIL Setimenta indekss” kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus:  Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, – ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai.”

Sauka uzsver – pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas.

Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Pētījums atklājis arī citu neiepriecinošu tendenci – tikai puse no lielākajiem ārvalstu investoriem valstī plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt investīciju apjomu.

Diemžēl nereti aptaujātie investori pauduši šādu viedokli:

Iemeslu, lai investētu Latvijā, ik gadu paliek arvien mazāk – bez jebkādiem paskaidrojumiem tiek ieviesti jauni nodokļi, un vienīgā iespēja meklēt taisnīgumu ir doties uz tiesu. Pašlaik trūkst spēcīgu stimulu, kuru dēļ būtu vērts ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā, vēl jo vairāk, ja salīdzina ar aicinošo investīciju vidi kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Negatīvam lēmumam par investīciju palielināšanu ir arī vairāki citi iemesli, tomēr pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, liela daļa aptaujāto investoru vai nu plāno palielināt investīciju apjomu, vai arī šādu iespēju nopietni apsver.

Neskatoties uz to, ka ārvalstu investori kritiski novērtējuši politikas veidotāju paveikto 2016. gadā, norādīts arī uz pozitīvām pārmaiņām. Lielākā daļa pētījuma dalībnieku minējuši, ka šajā periodā būtiski uzlabojusies komunikācija ar valdību, kā arī tās sniegtais atbalsts investoriem. Tāpat augusi Latvijas konkurētspēja infrastruktūras jomā – atzinīgāk nekā pērn investori novērtējuši enerģētikas un aizsardzības jomu.

Lai Latvijas uzņēmējdarbības vide uzlabotos un investīciju apjoms pieaugtu, ārvalstu investori Latvijas valdību un politikas veidotājus aicina nekavējoties rast risinājumu vai vismaz spert mērķtiecīgus soļus darbaspēka pieejamības un demogrāfisko problēmu mazināšanai, uzlabot nodokļu un tiesu sistēmu, kā arī novērst būtiskākos trūkumus rīcībpolitikas plānošanas un īstenošanas procesā.

Steidzami darāmo darbu sarakstā investori ierindojuši arī cīņu ar ēnu ekonomiku, ļaunprātīgu maksātnespējas procesu izmantošanu, nodokļu nemaksāšanu, korupciju, kas ilgstoši grauj Latvijas konkurētspēju.

Pētījums veikts 2016. gadā, intervējot 32 lielākos ārvalstu investorus Latvijā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl