2 komentāri

Trešdaļa Latvijas lopkopības saimniecību neievēro likumus – tajās nav ierīkotas atbilstošas kūtsmēslu krātuves. Eksperti uzsver, ka tādējādi tiek nopietni apdraudēta apkārtējā vide, savukārt zemnieki taisnojas, ka prasību izpilde izmaksā ļoti dārgi. 

Zemnieks un saimniecības ”Ozoli” īpašnieks Andris Kalniņš saimnieko tā, kā to vēsturiski darīja latvieši. Viņš pielieto slēgtā cikla lauksaimniecības principu, kur saimniecībā pašā cenšas saražot visu tai nepieciešamo. Mēslu ražošanas aplis sākas ar salmiem, kas tiek izmantoti pakaišiem.

“Pamatā rudzu salmus un pelnus. Pelni absorbē emisiju, rada mikroelementu bāzi kūtsmēslu sastāvam, tālāk zemes auglībai,” viņš skaidro.

Mēsli tiek atdalīti šķidrā un cietā frakcijā. Virca tiek izmantota graudaugu laistīšanai. Bet cietie mēsli tiek kompostēti speciālā krātuvē. “Lai notiktos kompostēšana, izmanto maizes abras principu, kur atstāj nedaudz ierauga tie ir tie mikroorganismi, kas veicina celulozes kompostēšanas pareizo CN attiecības veidošanos,” norāda Kalniņš .

Zemnieks saskaitījis: pareiza meslu apstrāde un izmantošana ļauj ieekonomēt prāvu summu, kas būtu nepieciešama dārgo un neveselīgo minerālmēslu iegādei. Tomēr šādā saimniekošanā esot jāievēro zināmas proporcijas.

Latvijas dabas apstākļos kad sešus mēnešus govis var ēst zāli bet sešus mēnešus atrodas kūtī, optimālais dzīvnieku skaits vienā novietnē ir līdz 50. Tad viņu saražoto mēslu pietiek apmēram diviem hektāriem zemes.

Tomēr daudzi Latvijas zemnieki mēslus vienkārši izlej. Lai gan likums nosaka, ka jau šogad visām saimniecībām, kur ir vairāk kā 10 govju, ir jābūt vides prasībām atbilstošam kūtsmēslu krātuvēm. Bet apmēram trešdaļai Latvijas mazo un lielo saimniecību tādu nav. Ņemot vērā to, ka katru gadu Latvijā tiek saražoti apmēram 6,5 miljoni tonnu mēslu, tas ir reāls drauds apkārtējai videi.

“Ja ir daudz dzīvnieku un tev nav pienācīga normāla krātuve, tu vienkārši briesmīgi vidi piesārņo. Tev ir liela koncentrācija, un tajā vietā ap to fermu tāpēc ka tas viss filtrējas grunts ūdeņos iekšā, un faktiski ir tā, ka govis pašas dzer to, ko viņas čurā,” saka LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.

Visbiežāk zemnieki aizbildinoties ar to, ka uzbūvēt normatīviem atbilstošu krātuvi esot dārgi. Atkarībā no fermas lieluma un saimniekošanas veida, to cena variējās no 12 līdz pat 65 un vairāk tūkstošiem eiro. Lai uzlabotu situāciju, Lauku atbalsta dienests līdz 70% palielinājis līdzmaksājumu krātuvju izbūvei, šādiem projektiem arī tiek piešķirto papildus punkti atlasei. Atbalsts ir pieejams pēdējo reizi. Pieteikties tam, zemnieki var līdz 22. novembrim.

Slāpēkļa emisijas gaisā un zemē ir valsts mēroga problēma. Tāpēc Īpašu uzmanību kūtsmēslu krātuvēm šogad pievērš arī valsts Valsts vides dienests.

TOP komentāri

  • Uctfutf
    0 0 0

    Uctfutf

    Es 30 gadu laikā labi ja 2000 euro esmu kopā dabūjis, ko tādu nav iespējams uztaisīt.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl