Trampa bilance: ASV būtiski ietekmēja banku nozari Latvijā

Pievienot komentāru

ASV prezidenta vēlēšanām tuvojoties, šonedēļ TV3 Ziņās aprēķinām Donalda Trampa četrgades bilanci attiecībā uz Latviju. Edijs Bošs analizē, kas Latvijas mijiedarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm noticis visdažādākajās jomās. Šodien stāsts par Latvijas banku nozari.

Vairākas amerikāņu darbības šajos gados radījušas jūtamu rezonansi Latvijas iekšējās lietās, kuras noteikti būtu vērts pieminēt, aprēķinot Trampa četrgades bilanci Latvijā.

Šeit gan būtu vietā uzreiz piebilst, ka pats prezidents Tramps no šīm darbībām, protams, stāv stipri tālu. Tie ir lēmumi, kas top nevis Baltajā namā, bet zemāk.

Atsauksim atmiņā vienu traci, kas notika īsi pirms Covid-19 un tāpēc var šķist kā aizvēsture, lai gan vēl nemaz gads nav pagājis. ASV Finanšu ministrija pagājušā gada decembrī Aivaru Lembergu iekļāva garajā starptautisko ļaundaru sarakstā, kurā ir personas, kuras, amerikāņu ieskatā, ir saistītas ar augsta līmeņa korupciju.

Lieki teikt, ka Lembergs tam nepiekrīt, sakot, ka amerikāņu sankcijas viņam uzrīdīja vietējie politiskie konkurenti. Šie notikumi gada sākumā izraisīja zibenīgas izmaiņas Ventspils ostas pārvaldībā.

Bet cits ASV Finanšu ministrijas melnais saraksts aizvadītajos gados izraisīja daudz lielāku viļņošanos un beidzās ar visa Latvijas banku sektora pārbūvi. Pie tā mēģinām pierast vēl aizvien. Runa ir par AB.LV bankas ierindošanu naudas atmazgātāju melnajā sarakstā. Tas bija nāves spriedums šai bankai un beigas veselai nišai Latvijas finanšu sektorā.

Šīs nišas beigas skaidri redzamas arī skaitļos.

Sarkanā līkne rāda ārvalstu noguldījumu apjomu Latvijas bankās. Zilā līkne ir vietējā nauda. Zilā līkne pēdējo piecu gadu laikā pat pieaugsi, kamēr ārvalstu nauda: četrkārtīgi samazinājusies.

Šeit redzami Latvijas banku ārvalstu klientu darījumi dolāros, kuru nepārskatāmību amerikāņi uzskatīja par draudu savai drošībai. Kā redzams šajā grafikā, to apjoms pirms pieciem gadiem vēl milzīgs. Zinot, ka nepatikšanas tuvojas, kuras sāka mazināties jau pirms ABLV nāvessoda, taču acīmredzot nepietiekami.

Kas attiecas uz tām bankām, kas pamatā strādā ar mums, proti, vietējiem klientiem, tad jāpiefiksē, ka pēdējos gados Latvija no skandināvu banku dominētas valsts ir pārtapusi par zviedru un amerikāņu banku valsti?

Lūk, kā tas izskatās skaitļos.

Grafikā no sākuma redzam katru banku iekrāsotu savā krāsā, pēc tam Swedbank un SEB iekrāsojas Zviedrijas karoga krāsā, bet DNB un Citadele ASV karoga krāsā.

Citadelē amerikāņu investori ienāca jau agrāk. DNB banku citi amerikāņi nopirka pērn.

”Latvijas Avīzes” biznesa pielikuma redaktors Olafs Zvejnieks ”ģeogrāfiskās” izmaiņas Latvijas banku sektorā uzskata, ka “efekti ir dažādi”. “Kopumā izmaiņas ir drīzāk labas, jo diez vai mums ir izdevīgi, ka šeit investīcijas veic tikai viena valstu grupa, proti, skandināvi. Paplašinoties investīciju ģeogrāfijai, mēs nostiprinām saites ar mūsu stratēģisko partneri – ASV. Tas sliktais efekts ir tas, ka tika likvidēta lielākā vietējam kapitālam piederošā banka,” pauž eksperts.

Aizvadītajos gados Latvijā ļoti jūtamas pārmaiņas finanšu sektorā. Rīt palūkosimies, kā Trampa gados esam tirgojušies ar amerikāņiem. Tur arī dažas interesantas nianses.