1 komentārs

Iespējams, kādu laiku karikatūristu amata brāļi pasaulē būs piesardzīgāki. Taču tas nedrīkst ietekmēt pašu galveno – vārda brīvību. Vakardienas traģiskos notikumus Parīzē piemin arī karikatūristi Latvijā.

Jau rīt Latvijas avīzes lapās ieraudzīs zīmējumu, kurā Gatis Šļūka LNT rāda darbu, ar kuru viņš pauž atbalstu nogalinātajiem amata brāļiem Parīzē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Es tos karikatūristus personīgi nepazīstu, bet ir tāda sajūta, ka ļoti daudzi aktīvi zīmē par šo tematu, bojāgājušajiem,” norāda Latvijas avīzes karikatūrists Gatis Šļūka.

Jautāts, vai kaut reizi savā mūžā saskāries ar dilemmu, vai zīmētais var tikt pārprasts un izraisīt neprognozējamas sekas, viņš atbild noliedzoši. Iespējams, cita mentalitāte vai principi.

Starp vairākām darbavietām Latvijā un ASV, divus gadus franču žurnālā Liberation ir publicējies karikatūrists Māris Bišops. Ziņa par notikumiem Parīzē bijusi šokējoša, un vismaz kādu brīdi tai būšot arī sekas.

Vairāki musulmaņu organizāciju pārstāvji Latvijā pauda nosodījumu brutālajai slepkavībai, vienlaikus arī sakot, ka neatbalsta darbības, kas var aizkart islamticīgo jūtas.

Iestājoties par vārda brīvību, mediju eksperte Anda Rožukalne, uzskata, ka globāli notikušais tomēr atstās ietekmi uz sensitīvu jautājumu kariķēšanu.

”Es uzskatu, ka pēc šī gadījuma mainīsies prakse medijos un liks pārvērtēt, kā stāstīt, – kāpēc mēs to darām, un kāpēc jāstāsta, to kas ne visiem patīk,” norādīja Rožukalne.

Šodien vadošie pasaules laikraksti traģiskos notikumus ievietojuši galvenajā lapās. Vēstīts tiek gan par apšaudes hronoloģiju, gan par pašiem karikatūristiem.

Vienlaikus, amata brāļi likuši noprast, ka viņi nejūtas iebiedēti, to attēlojot ne mazāk provokatīvos zīmējumos.

TOP komentāri

  • Ina
    0 0 0

    Ina

    Traģēdija, gribas paklusēt... Līdzjūtība visiem. Nekādā gadījumā nav attaisnojama cilvēku nogalināšana.
    Piedodiet, man 8.gadu desmits. Dzīve ir bijusi nežēlīga, daudz ciešanu. Bet vēl līdz
    šim laikam man ir saglabājusies kāda iekšēja bremze /ne tāpēc, ka kāds aizliedz kaut ko par kaut ko/, bet kaut kas iekšējs saka '' nē''. Atceros komunistu laikus: dievnamu dedzināšana, garīdznieku slepkavības, deportācijas, ticības aizliegšana. Tas viss notika uz vietas, gan tika lasīts, dzirdēts. Bet nekad komusnisti neizsmēja Jēzu Kristu, neredzēju nevienu karikatūru.
    Neņemiet ļaunā- gribu lūgt - vienalga kādas tautas, kādas ticības gadussimtiem turētās svētlietas neaizskart.
    Vai tad nav dzīvē vairāk nekādu citu tēmu, citu notikumu uz kuru fona izcelties?
    Tikai , lūdzu, neuztveriet to, ka šī kārtējā traģēdija nav satriekusi arī manu sirdi. Ne tieši šādas traģēdija, bet sarkanais režīms man paņēma 3 brāļu un māsiņas dzīvību nošaujot /karš jau bija beidzies; tāpēc, ka latvieši/

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl