Atceries! Vīrusam nav brīvdienu! Radu un draugu apciemojumi šobrīd ir aizliegti. Svētkus drīkst svinēt tikai savās mājās un ar tiem, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā.

Torņakalnā dokumentēti objekti, kurus iznīcinās “Rail Baltica”

4 komentāri
Torņakalnā dokumentēti objekti, kurus iznīcinās “Rail Baltica”
SKIRMANTE BAĻČIŪTE, 900 SEKUNDES

Turpināsim ar stāstu par kultūrvēsturiskiem objektiem, kas tiks nojaukti vai izzudīs, izbūvējot dzelzceļa līniju “Rail Baltica”. Plānots, ka Rīgā darbi sāksies jau pēc diviem gadiem – 2022. gadā. Gatavojoties tiem, Torņakalna attīstības biedrība dokumentējusi tās kultūrvēstures vērtības, ko “Rail Baltica” iznīcinās. Visvairāk sirds sāpot par 110 gadus veciem tiltiem.

Cits pēc cita Torņakalna ainavā ir redzami trīs tilti pāri dzelzceļam: Friča Brīvzemnieka, Torņakalna un Altonavas ielas. Pēdējie divi ir atzīti par kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem.

“Cariskās Krievijas teritorijā tas bija pirmo reizi, kad tika izmantots monolīta betons. Un pats betons tika ražots te pat blakus, Šmita fabrikā,” saka Torņakalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Gavars.

Torņakalna tilts ir būvēts 1909. gadā, bet Altonavas ielas – gadu vēlāk. Tik veci pārvadi Rīgā ir tikai trīs – vēl Gaisa tilts pie VEF. Turklāt Torņakalna un Altonavas ielas šķērsojumi esot Torņakalna vizītkarte. Tāpēc biedrība plāno cīnīties par to saglabāšanu, tostarp rīkojot protesta akcijas.

“Tas vienkārši raksturīgs tilts, baznīca, viens elements pazūd – nav iedomājams. Protams, dažiem traucē. Nevar ar riteni izbraukt. Bet nu kāda problēma: vienvirziena kustība pa vienu tiltu uz vienu pusi, pa citu uz otru. Ne tādi tilti Eiropā ir saglabāti, Vienkārši tas prasīs mazliet vairāk pūles un naudu. Bet nu, ja to “Rail Baltica” vajag Eiropai, lai tā mazliet vairāk samaksā,” norāda Torņakalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs.

Tas neesot finansiāls, bet drīzāk inženiertehnisks jautājums. Sākotnējā izpēte paredzēja visu trīs pārvadu pārbūvi Torņakalnā. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, pašlaik tiek apsvērta iespēja vienu – Altonavas ielas tiltu – tomēr saglabāt. Tomēr gal lēmuma pieņemšanu apgrūtina tas, ka arhīvos nav atrodama informācija par to, kā un no kā tilts īsti ir uzbūvēts.

“Mums trūkst datu par šiem pamatiem. Un tad ir stāsts par to, ka mums ir jāizbūvē tunelis. Un, ņemot vērā arī visai augsto grunts ūdens līmeni, tas ir tas, ko projektētāji vērtē. Vai būvniecības laikā mēs izrokam bedri, nolaižam tālāk grunts ūdeņus, un, ja šie pamati tiltam ir no koka vai gaisa un piekļuvē, vai tie vienkārši nesatrūd un nesabrūk,” norāda “RB Rail” AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans.

Kopumā Torņakalnā pašlaik ir dokumentēti 27 objekti, kas ar laiku izzudīs. Tajā skaitā arī ielu posmi ar vēsturisku bruģa segumu. Plānots, ka projekta realizācijas ietvaros tiks nojaukts Indriķa ielas šis posms visas ielas platumā līdz pašām mājām.

Sarakstā ir arī Torņakalna stacija un vagons – piemineklis represētajiem, kurus gan plānots pārvietot uz citu vietu.

Vairāk par tematu – raidījuma “900 sekundes” sižetā