Topošajā interjera muzejā Liepājā atrod vērtīgu holandiešu zelta monētu

0 Komentāru
Topošajā interjera muzejā Liepājā atrod vērtīgu holandiešu zelta monētu
PUBLICITĀTES FOTO

Veicot vēsturisko liecību meklēšanu topošajā interjera muzejā Liepājā, Kungu ielā 24, muzeja darbinieki atraduši vērtīgu holandiešu zelta monētu, krāsns podiņu un trauku fragmentus, holandiešu baltmāla pīpju galus, kā arī 19. gs. lelles daļas no marmora, portālu Skaties.lv informē muzeja pārstāvji.

Rūpīgi sijājot aizbērumu ēkas pagrabā zem vēsturiskā kroga telpām, atrastas lauskas no krāsns podiņiem, kas varētu būt datētas ar 18. gs. vidu. Tāpat atrasti apmetuma fragmenti ar krāsas paliekām, stikla gabaliņi no logu rūtīm un pudelēm. Jau dažas dienas iepriekš, veicot sākotnējo aizbēruma apskati Kungu ielā 24, uzietas holandiešu flīžu paliekas, kas datējamas ar 18. gs.

Pēc atkārtotas smilšu un būvgružu sijāšanas pamanītas vairākas neliela izmēra monētas. Starp tām bija 17. gadsimtā Rīgā kalts sudraba zviedru laika šiliņš – solīds. Uz monētas ir Zviedrijas karaļa Gustva II Ādolfa iniciāļi. Konkrētāks monētas kalšanas laiks būs skaidrs pēc tā restaurācijas.

Arheologs Andris Tomašūns, kas novērtēja Kungu ielā 24 atrastās vēstures liecības, kā piemēru minēja, ka 17. gs. par trim sudraba zviedru šiliņiem varēja iegādāties vienu vistu.

Starp atrastajām monētām ir arī Latvijas pirmās brīvvalsts laika 1932. gada santīms un Otrā pasaules kara laika vācu feniņi.

Vislielāko pārsteigumu un prieku vēstures liecību meklētājiem sagādāja zelta Holandes dukāts, kalts 1802. gadā, 3,45 grami, 983 zelta prove. Kā sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, ir atrasta laba, skaista starptautiskās tirdzniecības monēta.

Monēta kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. 1795. gadā Francijas armija iebruka un okupēja Apvienotās provinces, un reorganizēja to par leļļu Batavijas Republiku, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. Par tās valdnieku Napoleons kronēja savu brāli Luisu.

Kā akcentēja arhitekte Liesma Markova, tas ir tikai sākums vēsturisko liecību meklēšanai Kungu ielā 24 ēkas restaurācijas laikā. Šis darbs ir nozīmīgs un tupināsies, jo tas sniedz daudz konkrētāku un detalizētāku informāciju tieši par pašu ēku un tās iemītniekiem dažādos laika posmos, kā arī par Liepājas pilsētas vēsturi.

”Pēc pirmajiem šāda veida izpētes darbiem mēs jau tagad zinām vairāk par krāsnīm nekā iepriekš. Pēc trauku lauskām ir iespēja secināt, kādi trauki lietoti, no kurienes tie ievesti Liepājā un kāda ir to izcelsme,” sacīja Liesma Markova.
0 Komentāru