“Tīrīgas” lieta: ja KP nepieļaus līgumu slēgšanu, Rīga meklēs pagaidu risinājumu atkritumu apsaimniekošanā

2 komentāri

Rīgā varētu izveidoties situācija, ka galvaspilsētā netiek izvesti atkritumi. Par to brīdina pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce, pieprasot no Rīgas domes rīcības plānu. Ja kompānijas “Tīrīga” monopola izveidi uz 20 gadiem Konkurences padome (KP) atzīs par nelikumīgu, Rīgas dome apliecinājusi gatavību ar šādu rezerves plānu nodrošināties.

Izveidojusies situācija ap uzņēmumu “Tīrīga” liek uztraukties, vai galvaspilsētas ielas pēc 15. septembra nesāks līdzināties savulaik atkritumu krīzes pārņemtajai Neapolei Itālijā. Lai arī Rīgas pašvaldība sola to nepieļaut, par turpmāko nav skaidrības – mēneša vidū beidzas visu pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju līgumi, bet “Tīrīga” savus slēdz, pamatojoties uz spēkā neesošiem saistošajiem noteikumiem.

“Izveidotais uzņēmums “Tīrīga” slēdz līgumu ar iedzīvotājiem, līguma būtība atbilst jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kas nav pieņemti. Tādā ziņā it kā izpilda likuma prasības, kamēr tas, kas ir saistošajos noteikumos, vairs neatbilst noteikumiem, ko pati Rīgas pilsēta ir apstiprinājusi. Absurda situācija – “Tīrīgas” noteikumi neatbilst saistošajiem noteikumiem,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Pēc 15. septembra “Tīrīga” atkritumus savāks tikai no tiem, kuri līgumu būs pārslēguši, taču ir iespējams, ka arī jaunais līgums, vismaz uz periodu, kamēr pabeigta pilna Konkurences padomes pārbaude, nebūs spēkā.

KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vēlas iesaldēt līguma pārslēgšanas procesu ar pagaidu noregulējumu. Pūce prognozē, ka konkurences sargu lēmums noteiks pagaidu regulējumu, kas liegtu “Tīrīgai” slēgt līgumus ar rīdziniekiem. Šādā gadījumā var izveidoties situācija, ka no galvaspilsētas netiek izvesti atkritumi.

Rīgas mērs Oļegs Burovs tādu Konkurences padomes lēmumu sola apstrīdēt tiesā, taču vienlaikus meklē veidu, kā tādā gadījumā nodrošināt nepārtrauktu atkritumu savākšanu. Pašlaik norit sarunas ar citiem uzņēmumiem, kuri to varētu pagaidām darīt un par cik. “Šobrīd visiem esošajiem ir atļauja līdz 15. septembrim. Pēc tam atļauja beidzas. Atļauja ir tikai “Tīrīgai”. Tāpēc vajadzētu atrunāt, ka atļauju var saņemt, parakstot līgumu ar mums.”

Pats Pūce līgumu ar “Tīrīgu” neslēdz un nogaida, tāpat kā, piemēram, Valsts prezidents Egils Levits, savukārt Burovs aicina līgumus slēgt, lai gan pats nezina, vai to izdarījis. “Es pats nezinu, vai apsaimniekošanas privātfirma, kas apsaimnieko manu māju, ir noslēgusi līgumu vai ne. Es kā persona pastkastītē to nesaņēmu. [..] Vajadzētu pajautāt sievai. Viņa atbild par visu.”

Iespējams, arī citi rīdzinieki var nezināt, vai ir noslēguši līgumu ar “Tīrīgu”, ja to viņu vietā izdarījuši apsaimniekotāji.

Vienlaikus VARAM gatavo jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas varētu mainīt pašreizējo modeli un likumu – pirms četriem gadiem Saeima pieņēma Konkurences padomes asi kritizētu likumu, kas visā valstī likvidēja konkurenci atkritumu apsaimniekošanā. Taču Rīga no citām pašvaldībām atšķiras ar to, ka monopolu atļāvusi uz tik ilgu laiku – 20 gadiem.