Tiesnesis Levits: Mums jāmāk atšķirt konstruktīva kritika no “viss ir slikti ideoloģijas”, ko iedvesmo Latvijas ienaidnieki

16 komentāri

Viens no Latvijas Neatkarības deklarācijas autoriem Egils Levits uzskata, ka mūsu valsts nekad nav bijusi tik labā situācijā kā šobrīd – par spīti tam, ka arī līdz Latvijai ir atvēlies pāri Eiropai nākošais “viss ir slikti” ideoloģijas vilnis.

Levits ir viens no Latvijas redzamākajiem juristiem – jau vairāk nekā desmit gadus viņš ir tiesnesis Eiropas Savienības (ES) Tiesā, bet savas karjeras laikā iesaistījies arī politikā. Pirms trim gadiem Levits kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, bet sabiedriski aktīvs viņš bija jau Atmodas laikā, tādēļ toreiz tika uzaicināts rakstīt Latvijas Neatkarības deklarāciju.

Egils Levits
ES Tiesas tiesnesis

Tas tomēr ir juridiski svarīgs pamatdokuments. Tas ir tikpat svarīgs kā Satversme, jo ar to tika atkal celta spēkā Satversme. Tas bija būtiski, jo valsts ir jānoformulē. Nevar valsti vienkārši tāpat radīt vai atjaunot. Un otrs – vajag sabiedrībai padarīt skaidru šīs valsts koncepciju. Es mēģināju abus.

Tādēļ Neatkarības deklarācija sastāv no divām daļām – preambulas un juridiskās daļas. “Preambulā ir aprakstīta Latvijas vēsture tādā veidā, ko mēs ņemam par pamatu Latvijas valsts atjaunošanai. Šis pamatdokuments sastāv no šī faktuālā apraksta un juridiskiem secinājumiem, kas no tā izriet, un abiem ir tikpat liels svars,” turpina tiesnesis.

Viņš uzskata, ka pamatu izdevies ielikt pareizu, jo Latvijas valsts neapšaubāmi attīstījusies pareizā virzienā. Tikai par attīstības ātrumu var strīdēties. “Optimālā gadījumā šis ātrums varēja būt lielāks. Bet, es domāju, ja mēs tomēr apskatāmies Latvijas situāciju 90. gadā un šodien, tā starpība ir milzīga. Un Latvija nekad nav bijusi tik labā starptautiskā situācijā kā šodien.”

Jurists norāda, ka Latvijas valstij ir divi mērķi – unikālais, kas ir būt vietai, kur cilvēki var attīstīt latvietību, un vispārējais – veicināt iedzīvotāju labklājību. Kā to labāk panākt var strīdēties, bet faktu, ka šie principi darbojas dzīvē apšaubīt nevar.

Egils Levits
ES Tiesas tiesnesis

Ja mēs salīdzinām ar padomju okupācijas laiku. Mēs likvidējam tagad daudz par vēlu, manuprāt, beidzamās padomju izglītības sistēmas paliekas, tas nozīmē – visiem būs mācības valsts valodā. Latvija sāka 90. gadā no ļoti zema līmeņa un attīstās apmēram 2 reizes ātrāk nekā citas ES valstis. Tā kā mēs strauji tuvojamies ES vidējam līmenim. Ja temps nemazināsies, pēc 10 gadiem sasniegsim šo vidējo un pāriesim uz augstāku mērķi.

Joprojām izplatītā valsts noniecināšana, viņaprāt, sakņojas tajā, ka daudziem cilvēkiem nav precīza priekšstata par to, ko valstij ir jādara. Cilvēkam pašam ir jārūpējas par sevi un saviem tuviniekiem, un valstij tas ir jāatbalsta un jāveicina, nevis jāizdara cilvēka vietā. “Mēs, protams, vienmēr varam teikt, ka politika varētu būt labāka. Bet tu nevari nostāties malā un teikt – viss ir slikti, lūdzu, dariet labāk. Šādu nostāju veicina arī no ārpuses tie spēki, kas nav īsti apmierināti ar to, ka Latvija šodien ir neatkarīga. Tāpēc atbildīgam pilsonim ir jābūt divtik uzmanīgam ar šādiem teicieniem. Mums ir jāatšķir konstruktīva kritika no “viss ir slikti” ideoloģijas. Konstruktīva kritika ir nepieciešama. “Viss ir slikti” ideoloģija ir destruktīva un būtībā pretvalstiska,” akcentē Latvijas Neatkarības deklarācijas līdzautors.

Levits norāda, ka pār Eiropu pēdējos gados vēlies šādas “viss ir slikti” ideoloģijas vilnis, un, spriežot pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, tas tagad nonācis arī līdz Latvijai. Tādēļ arī ar valdības sastādīšanu šobrīd neveicas. Līdz politiskai krīzei mūsu valstij gan vēl esot tālu. “Man jāsaka, tas nav nekas neparasts demokrātijā. Piemēram, Vācijā pēc pēdējām vēlēšanām koalīcijas sarunas ilga sešus mēnešus. Tāpat Zviedrijā tagad jau vairākus mēnešus ilgst koalīcijas meklējumi.”

Levits Latvijai novēl pēc vēl simts gadiem būt vienai no attīstītākajām valstīm pasaulē, saglabājot arī stingru un nepārprotamu latviskumu. Viņš uzver, ka šāda vēlējuma piepildīšanās ir ne tikai iespējama, bet – pat ļoti ticama, jo līdzīgu piemēru netrūkst.

“Islande ir šāda valsts ar ļoti stipru identitāti. Islandiešu ir tikai 350 000, daudz mazāk kā Latvijā, un viena no attīstītākajām valstīm pasaulē pēc dažādiem rādītājiem. Un ar ļoti stipru nacionālo identitāti. Un tādu es vēlētos redzēt arī Latviju. Un nevis pēc 100 gadiem, bet jau pēc iespējas drīz.”
16 komentāri