Tiesībsargs rosina diskutēt par personīgās atbildības ieviešanu deputātiem, kuri pārkāpj Satversmi

9 komentāri
Tiesībsargs rosina diskutēt par personīgās atbildības ieviešanu deputātiem, kuri pārkāpj Satversmi
LAURIS AIZUPIETIS, F64

Ir nepieciešams attīstīt diskusiju par personīgās atbildības ieviešanu Saeimas deputātiem, kuri pārkāpj Satversmē noteiktos principus, tostarp nepakļaujas pašu radītiem likumiem, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, tiesībsarga ieskatā ir vērojama tādas prakses veidošanās, ka deputāti klaji nepilda pašu pieņemtus likumus.

Satversme paredz, ka Saeimā ievēlēta persona par Saeimas deputātu kļūst ar brīdi, kad tā parlamenta sēdē dod svinīgu solījumu. Tā pēdējā teikumā noteikts: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”.

“Tomēr ir skaidrs, ka šim zvērestam galvenokārt ir tikai simboliska un ceremoniāla nozīme, ko it īpaši apliecina pēdējo laika notikumi Latvijā,” akcentēja tiesībsargs.

Kā piemēru tiesībsargs minēja gadījumu, kad 13. Saeimas deputāti 2018. gadā pieņēma likumu par pakāpenisku atalgojuma palielināšanu medicīnas darbiniekiem, bet jau 2019. gada budžeta pieņemšanas procesā “šie paši 13. Saeimas deputāti ar vieglu roku apņēmās to neizpildīt”.

Situāciju, ka valdība var nepildīt to, ko likumdevējs noteicis ar likumu, tiesībsargs uzskata par satraucošu. Viņaprāt, tas norāda uz to, ka varas dalīšanas princips nefunkcionē pilnībā, jo izpildvara ir saplūdusi ar likumdevējvaru.

Turklāt tiesībsarga ieskatā, šāds signāls sabiedrībai, ir ne tikai rupjš konstitucionālo vērtību un principu pārkāpums, bet gan brīdinājums par suverēna jeb tautas gribas un sev uzdoto pienākumu nepildīšanu Latvijas tautas labā un interesēs.

“Ja likumdevējs nepakļaujas likumiem, kurus pats rada, tas grauj likuma varu un sistēmas demokrātisko pamatu. It īpaši tas ir attiecināms uz situāciju, kad runa ir par tik visai sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, kā cilvēka dzīvība un veselība,” teikts tiesībsarga paziņojumā.

Lai gan Saeimā ievēlētai personai, lai tā kļūtu par deputātu, ir jādod zvērests par Satversmes un likumu ievērošanu, personīgā atbildība par šo principu pārkāpšanu faktiski var rezultēties tikai ar deputāta saukšanu pie atbildības par Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteikto principu pārkāpumu, piebilda Jansons.

Līdz ar to, viņaprāt, Satversmē ietverto normu starpā pastāv zināma mēra kolīzija, kas no vienas puses deputātam uzliek par pienākumu ievērot Satversmi un likumus, bet no otras puses atbildību par šā zvēresta laušanu vai nepildīšanu neparedz. “Tādējādi politiķis kā Saeimas amatpersona, izmantojot neatbildības principu, var rīkoties bezatbildīgi, iespējams, pat noziedzīgi,” pauda Jansons.

Tiesībsargu uztrauc šādu situāciju veidošanās, tāpēc, viņaprāt, ir nepieciešams attīstīt diskusiju par personīgās atbildības ieviešanu Saeimas deputātiem par Satversmē noteikto principu pārkāpšanu.

Tāpat Jansons uzskata, ka ir vērojami centieni ietekmēt tiesu varas neatkarību. Kā piemēru minot gadījumu, kad tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) “izteica neuzticību” ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Tiesībsargs uzsvēra, ka “likumi nav rakstīti tikai likumpaklausīgiem pilsoņiem” un tos ir jāievēro visiem. “Ir pienācis laiks runāt par politiķu personīgo atbildību un skaļāk iebilst, ja vērojami centieni pārkāpt varas dalīšanas principu,” pārliecināts tiesībsargs.