Tiesībsargs: Nākamgad nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies

8 komentāri

Nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi, līdz ar to nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies, intervijā “900 sekundēm” pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc tiesībsarga domām, lai arī politiķi valdības un parlamenta līmenī norādījuši, ka pieeja valsts budžeta veidošanā bijusi sociāli atbildīga, viņš to tā nosaukt nevar.

Viņaprāt, politiķi “manipulē” ar simtiem miljonu eiro, kas ir pārdalīti arī sociālajam budžetam, bet, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās.

Jansons atgādināja, ka valdība bija apstiprinājusi minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, tomēr septembrī fiskālās telpas dēļ šie plāni atcelti. Viņaprāt, tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.

Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas tiek ņemts vērā daudzos aprēķinos, pieaugs no 64 eiro līdz 80 eiro. Šie 80 eiro būs bāze arī minimālajai pensijai, turklāt šī pensija no nākamā gada tiek atsaistīta no minētā pabalsta, kas nozīmē, ka “faktiski tā paliks šie 80 eiro”.

Līdzīgi, viņaprāt, arī garantētā minimālā ienākuma līmenis no nākamā gada palielināts “pēc pārpalikuma principa” – no 53 eiro līdz 64 eiro – lai gan bija aprēķinos balstīts plāns, kā to vairāku gadu garumā palielināt līdz sociāli atbildīgam līmenim.

“Pieaugums, iespējams, būs pensiju indeksācijā. Un pieaugums būs, mazliet pieliekot kaut kur klāt tehniski, formāli. Protams, beigās tie sanāk miljoni,” sacīja Jansons, paužot nožēlu, ka nav ņemti vērā dažādi ekspertu viedokļi.

Vaicāts, kādas būs visa minētā sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. “Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies,” uzsvēra tiesībsargs.

Jansons arī atgādināja, ka trūcīguma slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro. Esošā sistēma paredz, ka persona pat ar 1 eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs nekvalificējas. Tiesībsargs akcentēja, ka šis slieksnis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un atgādināja, ka tādēļ ir vērsies Satversmes tiesā.

Kā ziņots, Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.