Komentāri

Satversmes tiesu sasniedzis jau otrais pieteikums, kurā tiek apstrīdētas krīzes gados veselības aprūpē ievestās dubultā neapmaksātās virsstundas. Tām ārsti spiesti piekrist brīvprātīgi – obligāti, regulāri parakstot dokumentus, kurus paši dēvē par verdzības deklarācijām. Steigt labot netaisnīgo normu šodien sāka arī Saeima.

Tā dēvētais pagarinātais normālais darba laiks jeb dubultā neapmaksātās virsstundas veselības aprūpes nozarē tika ieviestas krīzes laikā. Mēneša sākumā Satversmes tiesā, apstrīdot diskriminējošo normu, vērsās 400 ārsti, tikko kā līdzīgu soli spēris arī tiesībsargs. Paralēli pie Ārstniecības likuma grozījumiem, kas pakāpeniski līdz 2020. gadam ļautu atteikties no krīzes laika risinājuma, darbu šodien sāka arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija.

Komisija par 20 stundām samazināt pagarināto normālo darba laiku sākotnēji vēlējās no nākamā gada 1. janvāra, taču vēlāk atbalstīja iespēju šo soli spert jau no šā gada 1. jūlija, kā to prasa arodbiedrība. Citādi mediķi draud ar protesta akcijām.

Tomēr papildus virsstundu mazināšanai arodbiedrība prasa par tām proporcionāli celt arī samaksu, pretējā gadījumā daudzi nozarē strādājošie paliks zaudētājos, jo nespēs nopelnīt tik daudz, lai saņemtu cienīgu atalgojumu. Šī prasība dzirdīgas ausis atrada arī Saeimā.

Bažas radušās arī mazajām slimnīcām. Rīgā ārsti varot strādāt divās vai trīs darbavietās, bet reģionos šādu iespēju nav. Līdz ar to liedzot strādāt virsstundas, ārsti laukus var pamest vispār.

Veselības ministrijas provizoriskie aprēķini liecina, ka virsstundu pakāpeniskai samazināšanai jau no 1. jūlija šogad nepieciešami papildu divi, divi ar pusi miljoni eiro. Vēl lielāks finansējums vajadzīgs, lai paralēli celtu samaksu par virsstundām.

Detalizēti aprēķini par finansējumu, kas nepieciešams virsstundu samazināšanai, būs pieejami nākamajā apakškomisijas sēdē – 9. maijā.

Lasi vēl