Tiesībsargs cer, ka jaunā Saeima grozīs daudz kritizēto Veselības aprūpes finansēšanas likumu

0 Komentāru

Netaisnīgs un nepārdomāts – tā pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu raksturo tiesībsargs Juris Jansons. Likums iecerēts kā papildus stimuls maksāt nodokļus, taču rezultātā valstij tas izmaksāšot vēl dārgāk – tie, kuri nesaņems pilno veselības aprūpes grozu, attapsies slimnīcā.

Tiesībsargs cer, ka nākamā Saeima šo “brāķi” pārstrādās un padarīs veselības aprūpi pieejamāku.

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka no nākamā gada veselības aprūpes saņemšana tiks sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanu. Tas nozīmē, ka visiem iedzīvotājiem pienāksies valsts veselības aprūpes pakalpojumu minimums, bet pilna pakalpojumu klāsta saņemšana būs atkarīgā no tā, vai iedzīvotājs ir apdrošināts. Tiesībsargs šo likuma normu saredz kā netaisnīgu pret valsts pašas izveidotā un atzītā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

Juris Jansons
tiesībsargs

Apmēram 20 000 no mikro nodokļu maksātājiem ir arī personas ar dažādām invaliditātēm un personas ar 3. grupas invaliditāti. Sanācis tā, ka – ne nodokļu režīma dēļ, ne invaliditātes dēļ – šīs personas arī netiek klāt pie lielā veselības aprūpes groza. Tad viņiem jāpaliek par bezdarbniekiem? Jo bezdarbnieki visi saņem šo veselības aprūpi.

Pēc Jansona teiktā, nejēdzība ir nodalīt veselības aprūpi mazajā un lielajā grozā. Šāds risinājums nerisinot pieejamību veselības aprūpes sistēmai. Tam piekrīt veselības aprūpes speciālisti. Pieņemtais likums ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, ka jāmazina pacientu līdzmaksājumi un jāpaplašina aprūpes pieejamība.

Dzintars Mozgis
Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Visnotaļ gribētu cerētu un ticēt, ka ģimenes ārsti nebūs padarīti par ķīlniekiem, lai liegtu veselības aprūpi cilvēkiem, kuri nav veikuši obligātās sociālas apdrošināšanas iemaksas.

Ja cilvēki, kuri nav veikuši obligātās iemaksas, jo iepriekšējā periodā valsts bija pieļāvusi, ka var neveikt obligātās iemaksas, tad, manuprāt, vārds “obligāts” nosaka, ka visiem ir jāmaksā. Jābūt sistēmai, ar ko to izpilda. Bet tā nav veselības aprūpe, tas nav ģimenes ārsts.

Savukārt cilvēki, kas pielikuši roku likuma tapšanā, pauž gandarījumu, ka šāda norma ir pieņemta, taču neslēpj, ka tas ir vēl uzlabojams.

“Viena no galvenām vērībām ir tā, ka daļa finansēšanas kārtības ir paredzēta ar likumu, nevis tikai ministra lūgumi iedot tik vai tik. Galvenais būtu noteikt tieši to groza daļu, kas ir par valsts apmaksu, kas ir par fizisko personu līdzekļiem,” uzskata bijušais Rīgas domes Veselības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Rempe.

Tiesībsargs arī uzskata, ka 2020. gadā noteiktie 4% no IKP ir krietni par maz veselības aprūpei. Jau minētā Pasaules Veselības organizācija kā minimālo novirzāmo daļu, lai varētu runāt par pieejamu medicīnu ikvienam, nosauksi vismaz 5-6% no IKP.

Jansons aicina jauno Saeimu likumu grozīt. Četras potenciālās valdību veidojošās partijas to solījušas darīt.

0 Komentāru