Komentāri

Tiesā nupat nonākusi lieta par sevišķi cietsirdīgu slepkavību Rīgas Centrālcietumā. Turklāt to pastrādājuši nevis cietumnieki, bet gan uzraugi, kuriem būtu šādi gadījumi jānovērš. TV3 Ziņu aptaujātie eksperti norāda, – cietumu sistēma joprojām darbojas kā padomju laikos, tomēr fakts, ka šajā gadījumā celtas apsūdzības, nevis lieta noklusēta, varētu liecināt par pārmaiņām.

Pagājušā gada septembrī Rīgas Centrālcietumā gāja bojā kāds ieslodzītais. Tas bija Somijā par narkotiku pārvadāšanu notiesātā Rolanda Priverta brālis, kurš gaidīja izdošanu Somijas varasiestādēm par tādu pašu noziegumu. Par šo gadījumu informāciju saņēma bijušais Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks, tagad Saeimas deputāts Kārlis Seržants. Viņš zina stāstīt, ka ieslodzītais panikas lēkmē izrāvies no cietumsargu rokām un meties bēgt pa gaiteni. Viņa aizturēšana notikusi ārkārtīgi neprofesionāli. Principā bēglis nevis savaldīts, bet nosists.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Tur bija acīmredzams, ka bija ilgu laiku sists ar stekiem. Un tas tikai parāda, ka ir atsevišķiem uzraugiem absolūta neprofesionalitāte, ka viņi nemāk pielietot speciālos paņēmienus, ka tikai ar piekaušanu mierina. Nu gods un cieņa IeVP priekšniecei, kura tomēr deva šai lietai virzību,” stāsta Seržants.

Viņš piekrīt, ka šis gadījums kārtējo reizi apliecina traģisko situāciju Latvijas cietumu sistēmā, bet fakts, ka šis gadījums ticis izmeklēts un nonācis līdz tiesai, liecina par pozitīvām izmaiņām. Nupat ar apjomīgu pētījumu par problēmām Latvijas cietumos klajā nācis arī pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica. Tā vadītāja gan norāda, – cietumi joprojām iestrēguši Padomju Savienības laikā, un tam, ka vardarbība tajos tiktu pilnvērtīgi izmeklēta, netic ne paši ieslodzītie, ne eksperti.

Viņa atzīst, ka tas, kas varētu ienest patiesus uzlabojumus šajā sistēmā, ir jau ilgu laiku gaidītā jaunu cietumu celšana, kā arī to personāla nomaiņa. Jāpiebilst, ka ļoti paškritiska ir arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Konkrēto gadījumu iestāde gan nekomentē, bet Spure atzīst, ka problēmas ar personālsastāvu ir lielas. Darbinieki esot demoralizēti, viņu algas joprojām nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī, nav arī iespēju viņus pilnvērtīgi apmācīt.

Arī darba apstākļi esot slikti – praktiski visi līdzekļi, kas cietumu remontiem pēdējos gados bijuši pieejami, novirzīti nevis darba vides sakārtošanai, bet ieslodzīto sadzīves apstākļu uzlabošanai, lai mazinātu nemitīgo zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl