Tiek modelēti Covid-19 izplatības scenāriji: sliktākajā gadījumā ar to varētu saslimt ap 10 500 iedzīvotāju

29 komentāri

Otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī vienlaikus ar gripas sezonu, tā brīdina veselības ministre Ilze Vinķele (AP). Viņa trešdien Saeimas deputātiem skaidroja iespējamos attīstības scenārijus. Ja arī sērga pēkšņi noplaks, jautājums būs, kā atgriezties pie darba normālā režīmā. Diskusiju laikā neiztika arī bez nokaitētām emocijām.

Lai modelētu turpmāko valsts iestāžu rīcību krīzes laikā, izstrādāti vairāki scenāriji. Ļaunākajā gadījumā saslimtu 0,5% iedzīvotāju – vairāk nekā 10 500 cilvēku, 2083 ārstētos slimnīcās, letāls iznākums būtu 100-500 cilvēkiem. Lielo slimnīcu asociācijā akcentē, – steidzami vajag atsevišķus sanitāros mezglus, atsevišķi nodalītus slimnieku boksus, kas tagad ir nepietiekamā skaitā.

“Kaut arī šobrīd fokusā ir esošais vilnis, ir jāstrādā pie ilgtermiņa plāna otrajam vilnim, kas varētu būt draudīgāks. Trešā lieta – teorija, ka jāsāk darbināt atveseļošanās plāns. Tur mēs raugāmies, kā tad mēs strādāsim,” norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Šī krīze pierādīja, ka viens no klupšanas akmeņiem ir medicīnas personāls, kas ir uz izdegšanas sliekšņa. “Tie ir cilvēki, kas strādā vairākās vietās. Infrastruktūra, kas ne vienmēr ļauj īstenot infekciju kontroli, tehnoloģijas, kuru potenciāli trūkst, un informāciju tehnoloģijas,” turpina Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kādreizējā veselības ministre Anda Čakša (JV) veselības ministrei uzdeva virkni jautājumu, reizē paužot kritiku par prezentāciju: “Diemžēl tā sajūta ir, ka liela daļa prezentācijas ir par vēsturiskiem notikumiem, nevis skatījumu uz priekšu. Prezentācija radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu!”

“Man gribētos īsti saprast, kas, jūsuprāt, ir jauna informācija? Vajadzēja atnākt ar lielāku mirušo, inficēto skaitu? Īsti neuztveru. Tēma bija scenāriji – tie nemainās! Paldies Dievam, esam starp pirmo un otro,” viņai atbildēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Uz kopējā saspringtās situācijas fona arī kādas labas ziņas – ja situācija nepasliktināsies, varētu mīkstināt aizliegumus sportot.

“Mēs domājam, ka uzreiz pēc maija svētkiem šo varētu pateikt – tas ir atļauts, to cilvēki var darīt. Pēc 12. maija, iespējams, pat nedaudz vairāk. Mēs patiešām to atbalstām,” pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības nozares eksperti secinājuši, ka būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves, kas pietiktu trim mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezervju pietiek vienam mēnesim.