Teritoriālā reforma varētu krietni samazināt ierēdņu skaitu novados

Komentāri

Briest kārtējā administratīvā reforma – Latviju nākotnē varētu sadalīt 16 apriņķos. Šīs izmaiņas būtu iepriekšējās reformas turpinājums un atvieglotu pašvaldībām sadarbību. Īpaši svarīgi tas būtu mazajām pašvaldībām, kurām nelielā iedzīvotāju skaita un nepietiekamā budžeta dēļ ir grūti pildīt visas noteiktās funkcijas.

Iepriekšējā teritoriālā reforma, ko pēc vairāk nekā 15 gadu mocībām noslēdza 2009.gadā, Latviju sadalīja 110 novados un deviņās republikas pilsētās, bet reģionālas attīstības centri ir 30. Taču reforma nedeva gaidīto rezultātu, tāpēc pašlaik domāts, kā citādi veicināt novadu attīstību, jo pašlaik ieguvēji ir lielie novadi, bet mazajām pašvaldībām klājas grūti un tās nespēj pildīt visas tām uzdotās funkcijas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viena no reformas nepieciešamībām ir pārvaldības decentralizācija. Pašlaik ir vismaz 30 dažādi iedalījumi, kā valsti sadala.

Kaspars Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VL-TB/LNNK)

Mežiniekiem ir viena, lauksaimniekiem otra, policijai trešā, statistiku skaita pēc ceturtās. Arī vēlēšanas mēs ejam pēc pieciem apgabaliem, kas neatbilst īsti vēsturiskajiem apgabaliem. Jādomā, kā mēs to visu varam salikt kopā, lai mēs lieki netērētu naudu.

Tāpēc sagatavots projekts, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus. Ja to īstenos dzīvē, būs Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Raimonds Vējonis, Valsts prezidents

Kas nav gluži pašvaldību likvidēšana, bet gan pašvaldību brīvprātīga apvienošanās kādos sadarbības modeļos. To, cik šādi pašvaldības modeļi varētu būt, ir jādiskutē.

Sadarbības veicināšanai

Ministrijas mērķis ir šādi veicināt pašvaldību sadarbību, kļūtu skaidrāks arī skolu un veselības pakalpojumu izvietojums.

Kaspars Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VL-TB/LNNK)

Ja skatāmies Jaunjelgavas novadu. No austrumu daļas neapšaubāmi ērtāk ir aizbraukt uz Aizkraukli, kas turpat pāri upei, nekā braukt divtik tālu gabalu līdz Jaunjelgavai.

Viens no iespējamiem apriņķa centriem ir Ogre. Tās apriņķī iekļautos arī Ikšķile, Ķegums un Lielvārde. Šī pašvaldība reformu atbalsta, jo tā mazinātu ierēdniecības aparātu, kas, atšķirībā no iedzīvotāju skaita, nav mazinājies. Ogres domes deputāts Egils Helmanis uzskaita, ka Ogres apriņķī kopā varētu būt aptuveni 20 deputāti, pa dažiem no katras apriņķī iekļautās pašvaldības, nevis tā, kā ir tagad, kad katrā ir pa padsmit deputātu.

Egils Helmanis, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks (NA, LZS)

Pirmā reforma, kas bija, tā bija diezgan neveiksmīga. Ja skatāmies uz Ogri, Ogres ledus halle atrodas Ikšķiles teritorijā un Ogres Valsts tehnikums arī atrodas Ikšķiles teritorijā. Tas nav loģiski.

Pretējās domās ir Kuldīga, kas plānos neparādās kā apriņķa centrs. Pašvaldības vadītāja norāda, ka izmaiņu jēga nav saprotama, jo novadi jau savstarpēji veiksmīgi sadarbojas.

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēde

Mēs kā Kuldīgas novads sadarbojamies gan ar Skrundas novadu, kur mums ir kopīga sporta skola, gan ar Alsungu un Talsiem, kur mēs startējam kopīgā projektā uz Eiropas finansējumu kultūras mantojuma glābšanā.

Ministrija līdz gada beigām konsultēties ar pašvaldībām, tāpēc konkrēts kartējums vēl nav izstrādāts. Reformu varētu īstenot trīs gadu laikā.

Video

Lasi vēl