Teritoriālā reforma: Mērsraga iedzīvotāji lielas ilūzijas par pozitīvu nākotni nelolo

1 komentārs

Apspriestākais temats daudzās mājās šonedēļ bija jaunā novadu karte – ar 35 pašvaldībām pašreizējo 119 vietā. Pašvaldību ministrija pēc reformas iedzīvotājiem sola lielus ieguvumus, tomēr pašos reģionos ministrijas piedāvājumu uztver ar bažām. Galvenā no tām – ka lauki var kļūt vēl tukšāki.

Mērsragā teritoriālo reformu gaida ar bažām, iedzīvotāji netic, ka pēc izmaiņām dzīve kļūs labāka. Iepriekšējā reformā ministrija Mērsragu salika kopā ar Roju, tomēr pašvaldībai izdevās izcīnīt savu neatkarību. Jaunajā reformā mērsradzniekiem sava teikšana, visticamāk, vairs nebūs.

Mērsrags ir viens no mazākajiem Latvijas novadiem. Tajā mīt aptuveni 1500 iedzīvotāju. Pēc jaunās novadu reformas to kopā ar Roju un Dundagu plānots pievienot Talsu novadam. Pašvaldības vadītājs lielu jēgu no tā gan šobrīd neredz. Ir bažas, ka pēc reformas visa nauda koncentrēsies jauno administratīvo teritoriju centrā, bet perifērija – nīkuļos. Ko no pārmaiņām iegūs iedzīvotāji, nav skaidrs.

“Visticamāk, pozitīvu neko, drīzāk – negatīvu, jo pakalpojumi, nedomāju, ka strauji uzlabosies, un arī ceļš uz Talsiem nebūt nav tas labākais. Nu, teiksim tā, tas draud ar lauku teritoriju depopulāciju tuvāko 25-30 gadu laikā. Cilvēki pakāpeniski no novadu perifērijas lielākā daļa pārvāksies tuvāk novada centram, tā kā mēs – Mērsrags – pašlaik esam novada tālākais stūris, tad mēs neko neiegūstam. Mēs esam zaudētāji jebkurā gadījumā,” uzskata Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš (“Mēs Mērsraga novadam”).

Par galveno problēmu ministrijas piedāvājumā Šiliņš uzskata kritēriju trūkumu. Pašvaldībai nav skaidrs, kāpēc to grib pievienot tieši Talsiem. “Kad ir jāiet pie kāda obligāti, tad mēs noteikti skatāmies par iešanu uz Tukuma pusi, jo, saliekot kopā četras – ne īpaši bagātas – pašvaldības, viena liela un bagāta neizveidosies, tas ir vairāk nekā skaidrs. Savukārt Engure un Tukums, kas ir vairāk uz Rīgas pusi, ir ekonomiski daudz spēcīgākas.”

Nākammēnes Mērsragā tiks rīkota iedzīvotāju aptauja, kuras rezultātus izmantos par pamatu tālākām sarunām ar ministriju. TV3 aptaujātie mērsradznieki lielas ilūzijas par pozitīvu nākotni gan nelolo.

Ideju par Mērsraga, Rojas un Dundagas pievienošanu Talsu novadam neatbalsta arī Talsu mērs. Viņš pret reformu ir skeptisks, jo no tās neredz ekonomiskos ieguvumus

“Es skatos no Talsu novada viedokļa – ir labāk būt labās kaimiņattiecībās nekā dzīvot vienās mājās, kur ir neapmierināti iedzīvotāji. Es domāju, ka ir ceļa sākums, ir valdības uzdevums, ministrs pilda valdības uzlikto uzdevumu ierobežotā termiņā, kurš ir kritisks, lai varētu realizēt to. Šajā gadījumā vispirms vajadzēja būt kritērijiem, vajadzēja tos apspriest, vajadzēja mērķus apspriest un tad varēja parādīties karte. Šajā brīdī reformas sākums ir nedaudz aizgājis šķērsām,” komentē Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS).

Jāpiebilst gan, ka Latvijā ir arī pašvaldību vadītāji, kas reformu atbalsta, tostarp, lielo pilsētu – Valmieras un Daugavpils mēri.
1 komentārs